Piektdien Ženēvā paredzētajā ANO Cilvēktiesību padomes darba grupas sesijā ASV savas vietas atstāja tukšas.

ASV arī neiesniedza valsts ziņojumu pirms sanāksmes, paziņoja darba grupa, oficiāli norādot uz Vašingtonas nesadarbošanos.

Šim lēmumam nav tiešu seku, un darba grupa aicināja ASV atgriezties pie procesa vēlāk.

ASV pārstāvniecība Ženēvā paziņojumā norādīja, ka ANO “izliekas, ka rūpējas par cilvēktiesībām”, vienlaikus ļaujot zināmiem pārkāpējiem izmantot organizāciju, lai “pasargātu sevi no kontroles”.

Paziņojumā pārstāvniecība arī pārmeta ANO, ka tā ir “aizspriedumaina pret Izraēlu”.

Kopš 2008. gada visām 193 ANO dalībvalstīm aptuveni reizi piecos gados tiek prasīts veikt tā saukto vispārējo periodisko pārskatu par cilvēktiesību stāvokli.

Valstis iesniedz ziņojumus par savu progresu, savukārt citas valstis var uzdot jautājumus un sniegt ieteikumus.

Izraēla līdz šim bija vienīgā valsts, kas 2013. gadā izlaida pārskatu, bet pēc dažiem mēnešiem sadarbību atsāka.

ASV izstājās no tiesību padomes neilgi pēc tam, kad Baltajā namā atgriezās prezidents Donalds Tramps.

Tomēr izstāšanās neatbrīvo nevienu ANO dalībvalsti no vispārējā periodiskā pārskata procesa.

Cilvēktiesību aizstāvji brīdināja, ka autokrātiskas valdības tagad varētu sekot ASV piemēram un atteikties piedalīties turpmākajos pārskatos.