Budžeta deficīts finanšu gadam, kurš beidzās 30. septembrī, ir pieaudzis par 320 miljardiem dolāru, samazinoties nodokļu ieņēmumiem un Federālās rezervju sistēmas (FRS) peļņas noguldījumiem pēc procentlikmju paaugstināšanām.

Augstākas procentlikmes arī palielināja tēriņus.

ASV budžeta deficīts 2023. finanšu gadam ir trešais lielākais, kāds jebkad reģistrēts. 

Kopējie valdības izdevumi ir nedaudz samazinājušies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tas noticis pēc tam, kad ASV Augstākā tiesa atcēla prezidenta Džo Baidena ierosināto studentu kredītu dzēšanas programmu, atzīmēts Finanšu ministrijas un Pārvaldības un budžeta biroja kopīgā paziņojumā.

Pieaugušais budžeta deficīts var ietekmēt notiekošās sarunas par federālo aģentūru finansēšanu. ASV Kongresam līdz 17. novembrim ir jāpieņem lēmums par nākamā gada budžetu, lai novērstu potenciālu valdības darba apturēšanu.

Par budžeta deficīta pieaugumu ziņots dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens pieprasīja gandrīz 106 miljardus dolāru drošības pasākumu īstenošanai, taču Kongresa paralīze, ko izsaukusi spīkera atcelšana no amata, liedz tūlītēju plānoto izdevumu apstiprināšanu.

Kopējais izdevumu apjoms, kas sasniedz 105,85 miljardus dolāru, cita starpā paredz 61 miljardu militārajai palīdzībai Ukrainai un 14 miljardus Izraēlas militārajam atbalstam. 6,4 miljardi dolāru paredzēti nelegālās imigrācijas krīzes novēršanai uz robežas ar Meksiku.

Vēl septiņi miljardi atvēlēti Ķīnas atturēšanai un ASV sabiedroto stiprināšanai Āzijas un Klusā okeāna reģionā, bet deviņi miljardi – humanitārajai palīdzībai Gazas joslai, Ukrainai un Izraēlai.