Linčs laikrakstam sacījis, ka amerikāņu īpašumtiesības uz šo cauruļvadu nodrošinātu ietekmi miera sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un kalpotu ASV ilgtermiņa interesēm.

“Vissvarīgākais aspekts ir šāds – šāda iespēja rodas reizi paaudzē, lai Amerika un Eiropa pārņemtu kontroli pār Eiropas enerģijas piegādēm atlikušajā fosilo kurināmo laikmetā,” uzsvēris Linčs.

Viņam nepieciešams saņemt ASV valdības atļauju, lai veiktu darījumus ar uzņēmumiem, kas pakļauti Savienoto Valstu sankcijām. “Nord Stream 2” operators ir Krievijas valsts kontrolētā gāzes koncerna “Gazprom” struktūrvienība, kurai Šveicē sākta bankrota procedūra.

Uzņēmējs, kurš ir ziedojis nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai, cer, ka “Nord Stream-2”, kura vērtība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, būs iespējams iegādāties par grašiem.

Linčs Maskavā strādājis gandrīz 20 gadus un jau agrāk ir iegādājies Krievijas aktīvus par zemu cenu. “Wall Street Journal” atgādina, ka 2022.gadā Linčs saņēma ASV Finanšu ministrijas atļauju pabeigt darījumu par sankcijām pakļautās Krievijas bankas “Sberbank” Šveices meitasbankas iegādi.

Pēc tam, kad viņš kopā ar investoru grupu 2007.gadā piedalījās fiktīvā naftas kompānijas “Jukos” aktīvu izsolē, radās jautājumi par viņa saitēm ar Krievijas valdību un iespējamo slepenu vienošanos.

2022.gada septembrī vairāki sprādzieni sabojāja “Nord Stream” gāzesvadus. “Nord Stream 1” transportēja Krievijas gāzi uz Vāciju, bet “Nord Stream 2” tā arī darbību nesāka.