Vašingtona vēlas saņemt sabiedroto ieteikumus “tieši rakstiski”, sacīja Kolbijs, runājot par anketu, ko ASV nesen nosūtīja citām NATO dalībvalstīm.

Pārskats, par kuru jūnijā paziņoja ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, ir radījis bažas par iespējamu ASV karaspēka izvešanu no Eiropas.

Šis solis ir daļa no Vašingtonas centieniem izveidot tā saukto “NATO 3.0”, saskaņā ar kuru Eiropas sabiedrotie uzņemas galveno atbildību par Eiropas konvencionālo aizsardzību un nodrošina lielāko daļu nepieciešamo spēku.

Tāds modelis paredz, ka ASV turpinās nodrošināt aliansei kodolieroču atturēšanu, vienlaikus koncentrējot savu konvencionālo militāro ieguldījumu uz ierobežotākām un mērķtiecīgākām spējām.

Tomēr Eiropa joprojām būtu “ASV kritisko interešu vidū”, sacīja Kolbijs, pat ja Vašingtonas prioritāte ir pārgājusi uz Rietumu puslodi un Pirmo salu ķēdi Klusajā okeānā.

Kolbijs nesniedza konkrētus anketas satura piemērus, bet minēja pārlidojumus kā jautājumu, kurā “ir dažas lietas, kas mums jāizstrādā, lai turpmāk būtu jēgpilni”.

Citi jautājumi ietvēra to, vai sabiedrotie ir gatavi uzņemties lielāku atbildību NATO komandstruktūrā, liecina avotu NATO teiktais.

Tiek aplūkoti arī politiski jutīgi jautājumi, piemēram, ieroču iepirkumi no ASV uzņēmumiem un spēkā esošie ierobežojumi ASV spēkiem, kas darbojas Eiropā.

Šādi ierobežojumi saniknoja Vašingtonu Irānas kara sākumā, kad daži sabiedrotie liedza ASV izmantot bāzes savā teritorijā militārām darbībām, kas saistītas ar konfliktu.