ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets iepriekš bija sacījis, ka šī nāvessoda izpilde būs publiska. Hasanu paredzēts sodīt ar nāvi nošaujot 3. decembrī Forthudas bāzē.

“Viņu nošaus karavīri. Kā tam vajadzētu būt,” Hegsets paziņoja labējai raidsabiedrībai “Real America’s Voice”.

“Mēs nodrošināsim, ka cilvēki to varēs vērot. Tas ir publiski. Jo cilvēkiem jāsaprot, ka šāda tipa lietām ir nopietnas sekas,” sacīja Hegsets.

Pentagons pirmdien paziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir apstiprinājis Nidala Hasana nāvessodu nošaujot.

Nāvessods Hasanam būs pirmais, kuru kopš 1961. gada izpildījuši ASV bruņotie spēki. Pēdējā ASV militārpersonas sodīšana ar nāvi nošaujot ASV karatiesu sistēmas ietvaros notika 1945. gadā.

Pēdējā pilnīgi publiskā nāvessoda izpilde ASV notika 1936. gadā, kad kāds vīrietis Kentuki štatā tika pakārts tūkstošiem skatītāju acu priekšā.

Militārā zvērināto tiesa 2013. gadā piesprieda Hasanam nāvessodu par “Al Qaeda” iedvesmoto apšaudi Forthudā.

Hasans izvēlējās prāvā aizstāvēt sevi pats, bet neizsauca lieciniekus, nesniedza liecības un nemēģināja noliegt apsūdzības. Tiesas ieceltie aizstāvības advokāti pauda bažas, ka viņš mēģina panākt nāvessoda izpildi.

ASV dzimušais palestīniešu izcelsmes musulmanis Hasans sarīkoja apšaudi Forthudas bāzes medicīnas iestādē. 12 no nogalinātajiem un 30 no ievainotajiem bija karavīri.

Civilās policijas virsnieks, kas reaģēja uz šo uzbrukumu, sašāva un daļēji paralizēja Hasanu.

Tiesā tika paziņots, ka Hasans bija pret ASV okupāciju Irākā un Afganistānā, un ka viņš tiešsaistē sazinājies ar “Al Qaeda” pārstāvi – radikālo garīdznieku un ASV pilsoni Anvaru al Avlaki, kurš vēlāk tika nogalināts ASV drona triecienā Jemenā.

Masu apšaudes ASV ir bieža parādība, bet tās reti notiek militāros objektos.