Rezolūcija, kuras projektu iesniedza demokrāts Tims Keins un republikānis Rends Pols, būtu pieprasījusi ASV spēku atvilkšanu no karadarbības pret Irānu, ja šo militāro kampaņu neapstiprina ASV Kongress.

Kongresa augšpalātā Senātā ir 53 republikāņu un 47 demokrātu senatori, un republikāņi lielākoties atbalsta prezidenta lēmumu kopā ar Izraēlu uzbrukt Irānai. Rezolūcija tika noraidīta ar 53 balsīm pret 47.

Balsojums notika piecas dienas pēc bruņotā konflikta sākuma, kura gaitā jau ir nogalināts Irānas augstākais līmenis ajatolla Ali Hamenei un vairāki citi Irānas vadības pārstāvji, savukārt Irānas uzbrukumā ASV bāzei Kuveitā ir gājuši bojā ASV karavīri.

Demokrāti uzskata, ka Tramps ir nekonstitucionāli apgājis Kongresu, sākot gaisa uzbrukumu kampaņu pret Irānu.

Republikāņi lielākoties ir atbalstījuši Trampu, bet daži ir likuši saprast, ka atbalsts var mazināties, ja karš paplašināsies vai ieilgs.

Lai rezolūcija tiktu pieņemta, Pola nostāju vajadzētu atbalstīt vēl vismaz četriem republikāņiem. Balsojuma rezultāts tomēr sakrita ar spēku samēru Senātā, jo pret rezolūciju balsoja arī viens demokrātu senators – centrists Džons Fetermens no Pensilvānijas.

Pārstāvju palātā balsojums par līdzīgu rezolūciju ir gaidāms ceturtdien.

Pat ja šī rezolūcija tiktu pieņemta Senātā un Pārstāvju palātā, Tramps varētu tai uzlikt veto, kura bloķēšanai vajadzīgs divu trešdaļu vairākums abās Kongresa palātās.

Kongresa debatēs par karu, kuru ASV kopā ar Izraēlu sāka pret Irānu, galvenais jautājums ir par to, vai bijuši nenovēršami Irānas uzbrukuma draudi.

Lai gan karu var pieteikt tikai Kongress, 1973. gadā pieņemts likums ļauj prezidentam sākt ierobežotu militāru intervenci, atbildot uz ārkārtēju situāciju, kuru radījis uzbrukums Savienotajām Valstīm.

Baltais nams svētdien paziņoja, ka pirms uzbrukuma Irānai tas oficiāli informējis par šo karadarbību astoņus Kongresa līderus.

1973. gadā pieņemtais Kara pilnvaru likums nosaka, ka Trampam jāsaņem Kongresa atļauja, ja viņš grib turpināt karu ilgāk par 60 dienām.