Vienošanos otrdien Vašingtonā parakstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans.

Blinkens nosauca šo dokumentu par pagrieziena punktu sadarbībā ekonomikas, aizsardzības, drošības un demokratizācijas jomās.

Vienošanās ietver ASV atbalstu ekonomiskām un militārām reformām bijušajā padomju republikā.

ASV apliecināja atbalstu Armēnijai tās suverenitātes un robežu neaizskaramības saglabāšanā, kas Erevānai ir svarīgi, ņemot vērā tās konfliktu ar kaimiņvalsti Azerbaidžānu.

Armēnijas attiecības ar Krieviju, kas ilgu laiku tika uzskatīta par Armēnijas sargātāju Dienvidkaukāza reģionā, ir kļuvušas vēsas kopš prorietumnieciskā premjerministra Nikola Pašinjana stāšanās amatā 2018.gada maijā.

Armēnija pēdējā laikā ir distancējusies no Kolektīvās drošības līguma organizācijas – militāras alianses, kuras dibināšanā Armēnija piedalījās un kurā dominē Krievija. Krievija turpina uzturēt militāru bāzi Armēnijā.

Maskava otrdien apsūdzēja Vašingtonu, ka tā spēlējot destabilizējošu lomu Dienvidkaukāzā.

“ASV nekad nav spēlējusi sevišķi stabilizējošu lomu Dienvidkaukāzā – gluži otrādi,” sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņš apsūdzēja ASV mēģinājumos pievērst savai darba kārtībai arī citas valstis.

Peskovs tomēr uzsvēra, ka Armēnijai ir tiesības diversificēt savas attiecības, un sacīja, ka Maskava vēl arvien ir ieinteresēta saglabāt labas attiecības ar Armēniju.