ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs bija sasaucis Drošības padomes ārkārtas sēdi, mēģinot panākt šādas rezolūcijas pieņemšanu apmēram divus mēnešus pēc karadarbības sākuma Gazas joslā. Saskaņā ar “Hamās” kontrolētās Gazas joslas Veselības ministrijas datiem šajā karadarbībā esot nogalināti 17 487 cilvēki, galvenokārt sievietes un bērni. 

“Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir dziļi vīlušies,” paziņoja AAE pārstāvis, reaģējot uz ASV veto. “Diemžēl (..) šī [Drošības] padome nespēj pieprasīt humānu pamieru.”

Vašingtona aizstāvēja savu veto un kritizēja rezolūcijas atbalstītājus par mēģinājumu steigšus panākt tās pieņemšanu, nemainot aicinājumu uz bezierunu pamieru. 

“Šī rezolūcija vēl arvien satur aicinājumu uz bezierunu pamieru (..) tā panāktu, ka “Hamās” būtu spējīgs atkārtot to, ko tas izdarīja 7.oktobrī,” sacīja ASV pārstāvja ANO vietnieks Roberts Vuds. Viņš raksturoja šo rezolūciju kā “šķirtu no realitātes”.

ASV kā Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts var uzlikt veto jebkurai rezolūcijai. Šādas tiesības ir arī Lielbritānijai, kas šajā balsojumā atturējās.

Gutērrešs pirms balsojuma paziņoja, ka “”Hamās” brutalitāte nevar attaisnot kolektīvo sodu palestīniešu tautai”.  

Gutērrešs izmantoja ANO Hartas 99.pantu, kas dod ANO ģenerālsekretāram tiesības ziņot Drošības Padomē par visiem tiem jautājumiem, kuri, pēc viņa domām, var apdraudēt starptautisko mieru un drošību.

Viņš mēģināja panākt “humāna pamiera” noteikšanu, lai novērstu “katastrofu ar potenciāli neatgriezeniskām sekām palestīniešiem” un visiem Tuvajiem Austrumiem.