ASV Dienvidu pavēlniecība pavēstīja, ka ASV ātrgaitas atomzemūdene “USS Helena” ceturtdien iepeldēja ūdeņos netālu no ASV bāzes Gvantanamo līcī Kubā, un tas notika tikai dienu pēc tam, kad Krievijas fregate, atomzemūdene, naftas tankkuģis un glābšanas velkonis pēc mācībām Atlantijas okeānā šķērsoja Havanas līci.

Šī pietura ir daļa no “ierindas ostas apmeklējuma”, zemūdenei ceļojot pa Dienvidu pavēlniecības reģionu, teikts ASV pavēlniecības paziņojumā sociālajos tīklos.

Arī citi ASV kuģi ir seko līdzi Krievijas mācībām, kas, pēc Pentagona amatpersonu teiktā, nerada draudus ASV.

Kubā trešdien piestāja trīs Krievijas karakuģi un kodolzemūdene.

Havanā uz piecām dienām piestāja Krievijas fregate “Admiral Gorškov”, kodolzemūdene “Kazaņ”, karaflotes naftas tankkuģis “Pašin” un glābšanas velkonis. Kuba apgalvo, ka kodolieroči zemūdenē neatrodas.

Kuba un Krievija ir satuvinājušas kopš 2022. gada, kad, nonākot arvien lielākā starptautiskā izolācijā, Maskava sāka meklēt jaunus diplomātiskos un tirdzniecības partnerus.

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels pagājušajā mēnesī tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ikgadējā 9. maija militārajā parādē Sarkanajā laukumā pie Kremļa.

Aukstā kara laikā Kuba un PSRS bija tuvas sabiedrotās, bet pēc PSRS sabrukuma sadarbība strauji izsīka.

Strādājot pie attiecību atjaunošanas, sabiedrotie ir parakstījuši sadarbības līgumus būvniecības, informācijas tehnoloģiju, banku, cukura, transporta un tūrisma jomā.