Zinātnieki jau desmitgadēm ilgi centušies attīstīt vadāmās kodolsintēzes tehnoloģijas, lolojot cerības, ka tās nākotnē pavērs neierobežotas iespējas tā dēvētās tīrās enerģijas ieguvei.

Otrdien zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai.

Tomēr eksperti brīdina, ka vēl būs nepieciešams zināms laiks, lai sāktu ražot enerģiju patēriņam.

Eksperiments veikts ASV Nacionālajā Lorenca Livermolas laboratorijā Kalifornijā.

Kodolsintēzes laikā no vieglākiem atoma kodoliem tiek sintezēti smagāki kodoli, kas ir pretējs šobrīd atomelektrostacijās izmantotajam kodolu dalīšanas procesam, kad smagāki atomu kodoli tiek sašķelti vieglākos.

Atšķirībā no pašreizējā kodolenerģijas ražošanas procesa, kas rada daudz bīstamu kodolatkritumu, kodolsintēze atbrīvo daudz lielāku enerģiju un rada nelielu daudzumu īslaicīgi radioaktīvu atkritumu.

Šajā procesā netiek ražoti tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmeši, un tāpēc tas neveicinās klimata izmaiņas.

Tomēr viens no šķēršļiem ir apstāklis, ka atomu kodolu “sapresēšana” prasa ļoti augstu temperatūru un spiedienu. Līdz šim nevienā no eksperimentiem nebija izdevies iegūt vairāk enerģijas nekā patērēts.