Pret Junu, kuru parlaments kopš sestdienas atstādinājis no amata, sākta izmeklēšana par iespējamu sacelšanos, ko veic Dienvidkorejas prokuratūras un apvienotā policijas, Aizsardzības ministrijas un korupcijas apkarošanas izmeklētāju komanda.

Ja Juns un daži viņa tuvākie sabiedrotie tiks atzīti par vainīgiem, viņiem draud mūža ieslodzījums vai pat nāvessods. Junam ir aizliegts izbraukt no valsts.

Juna atcelšanu no amata jāapstiprina Konstitucionālajai tiesai. Lēmums Juna lietā tai jāpieņem 180 dienu laikā.

Prokuratūra pirmdien nosūtīja Junam otro pavēsti ar aicinājumu par nopratināšanu saistībā ar apsūdzībām par sacelšanos un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Pirmo pavēsti viņš svētdien atteicās izpildīt.

Arī kopīgā izmeklēšanas komanda lūdza Junu trešdien ierasties atbildēt uz jautājumiem, taču viņa birojs to noraidīja, vēsta ziņu aģentūra “Yonhap”. Izmeklētāji var lūgt tiesu izdot aizturēšanas orderi, ja Juns turpinās izvairīties.

Ja Konstitucionālā tiesa apstiprinās Juna atcelšanu, divu mēnešu laikā būs jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas. Prezidenta pienākumu pagaidu izpildītājs ir premjerministrs Hans Doksu.

Juns 3.decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4.decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai. Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.

Kopš stāšanās amatā 2022.gadā uz vienu piecu gadu termiņu Junam ir bijušas grūtības īstenot savu programmu, jo opozīcija kontrolē parlamentu un paša un sievas skandālu dēļ viņa popularitāte ir ārkārtīgi zema.