Pagājušā gada decembrī Austrālija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas pieņēma likumu, kas aizliedz jauniešiem lietot sociālos tīklus, un kopš tā laika citas valstis ir sekojušas tās piemēram.

Taču pierādījumi liecina, ka aizliegums nav bijis efektīvs.

Albanīzs ceturtdien paziņoja parlamentam, ka valdība apsver iespējas pastiprināt aizliegumu.

“Mēs strādājam pie šī jautājuma kā pie prioritātes, jo tas ir kaut kas, ar ko citām paaudzēm nenācās saskarties, tāpēc tas ir sarežģīts jautājums,” viņš piebilda.

Albanīzs piektdien paziņoja Austrālijas raidorganizācijai ABC, ka valdība apsver, vai likums ir pietiekami stingrs un vai valsts e-drošības komisārei Džūlijai Inmenai-Grantai ir pieejamas visas nepieciešamās pilnvaras.

Lielbritānija pagājušajā nedēļā paziņoja par plāniem aizliegt bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, piekļuvi virknei platformu, lai pasargātu viņus no kaitīga satura un pārmērīga ekrāna laika.

Kanāda, Brazīlija un Indonēzija ir ieviesušas likumus vai paziņojušas par vecuma ierobežojumiem vai prasībām attiecībā uz bērnu piekļuvi sociālajiem tīkliem.

Francija, Spānija, Dānija, Taizeme, Dienvidkoreja un citas valstis apsver vai izstrādā līdzīgas pieejas.

Inmena-Granta aprīlī paziņoja, ka apsver iespēju vērsties tiesā pret “Facebook”, “Instagram”, “Snapchat”, “TikTok” un “YouTube”, apgalvojot, ka šie uzņēmumi nedara pietiekami daudz, lai neļautu bērniem izmantot savas platformas.

Šīm platformām, kā arī “X”, “Kick”, “Reddit”, “Threads” un “Twitch” draud naudassodi līdz pat 49,5 miljoniem Austrālijas dolāru (aptuveni 30 miljoni eiro), ja tās neīstenos saprātīgus pasākumus, lai bloķētu bērnu kontus.

Melburnas RMIT Universitātes informācijas zinātņu eksperte Liza Givena norādīja, ka valdības ierosinātā reforma ir atbilde uz pierādījumiem, ka aizliegums nedarbojas.

Tostarp valsts e-drošības dienests martā publicēja datus, kas liecināja, ka kopš decembra septiņi no desmit nepilngadīgajiem joprojām uztur kontus “Facebook”, “Instagram”, “Snapchat” un “TikTok”.

Givena norādīja arī uz pētījumu, kas trešdien tika publicēts žurnālā “British Medical Journal” un kurā konstatēts, ka 85% Austrālijas jauniešu vecumā no 12 līdz 17 gadiem izmanto aizliegtās platformas.

“Es tiešām uzskatu, ka tas nedod rezultātus,” teica Givena.

“Daudzi bērni plašsaziņas līdzekļos ziņojuši, ka arī viņi uzskata, ka šī ir patiešām neveiksmīga iniciatīva,” viņa piebilda.

Laikraksts “Sydney Morning Herald” citēja Inmenas-Grantas jūnija sākumā sacīto, ka viņai nav spēcīgu pilnvaru.

Givena norādīja, ka valsts e-drošības komisārei ir grūtības nodrošināt likuma ievērošanu, jo platformas tam pretojas.

“Vai nu e-drošības komisārei ir vajadzīgas plašākas pilnvaras, vai arī mums ir jāizstrādā kāda cita pieeja likuma ievērošanas nodrošināšanai,” uzskata Givena.

Viņasprāt, tiesām būs jālemj, kas ir “saprātīgie pasākumi”, kurus likums prasa veikt, lai nepieļautu bērnu klātbūtni šajās platformās.

Albanīzs paziņoja, ka, pastiprinot centienus īstenot sociālo tīklu aizliegumu, valdība turpinās darbu pie likumprojekta, kas platformām uzliktu atbildību par paredzamiem kaitējumiem, ko rada saturs un algoritmi.