Ap 59% referenduma dalībnieku noraidījuši pret aborigēnu tiesību iekļaušanu 901.gadā pieņemtajā Austrālijas konstitūcijā, liecina provizoriskie rezultātu pēc 88% iecirkņos nodoto balsu saskaitīšanas.

Balsošana referendumā bija obligāta Austrālijas 17,6 miljoniem balsstiesīgo. Lai apstiprinātu konstitūcijas grozījumus, referendumā par tiem bija jānobalso vairākumam gan visā valstī, gan vismaz četros no sešiem štatiem.

Austrālijas kreisi centriskā valdība cita starpā vēlējās konstitūcijā fiksēt īpašas aborigēnu tiesības uz konsultācijām par visiem tiesību aktiem, kas tos ietekmē.

Arī pirms referenduma veiktas sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka konstitūcijas grozījumus atbalsta tikai nedaudz vairāk par 40% austrāliešu, kamēr gandrīz 60% ir pret tiem.

Cenšoties glābt referendumu, premjerministrs Entonijs Albanīzs piektdien aicināja vēlētājus “balsot ar sirdi un galvu”, atbalstot konstitūcijas grozījumus, jo “austrāliešiem neko nemaksā izrādīt labsirdību”.

No Austrālijas 23 miljoniem iedzīvotāju aptuveni 700 000 ir aborigēnu tautu pārstāvji. Viņi ekonomikas un sociālajos rādītājos atpaliek no citām sabiedrības grupām, un to vidū ir nesamērīgi augsts pašnāvību līmenis, pārmērīga alkohola lietošana, vardarbība ģimenē un ieslodzīto skaits.

Konstitūcijas grozījumu atbalstītāji apgalvoja, ka tie ļaušot īstenot politiku, kas labos šo situāciju.

Savukārt to pretinieki norādīja, ka iecere nav detalizēti izstrādāta, rada nevajadzīgu papildu birokrātiju, šķeļ sabiedrību pēc rasu pazīmēm, ievieš īpašas privilēģijas aborigēniem, taču neuzlabos to dzīves apstākļus.

Atbalsts “jā” nometnei strauji kritās, kad pret konstitūcijas grozījumiem iestājās opozīcijā esošā konservatīvā Liberālā partija.

Liberālās partijas līderis bijušais policists Pīters Datons norādījis, ka premjera centieni sarīkot šo referendumu tikai sašķēluši sabiedrību un radījuši nelietderīgus tēriņus, bet rezultātā neko nav devuši aborigēniem.