Oficiāli 26.janvārī kopš 1994.gada tiek atzīmēta Austrālijas diena, bet ik gadu šajā datumā tiek rīkotas protesta demonstrācijas, vēršot uzmanību uz Austrālijas pirmiedzīvotāju ciešanām un netaisnībām, ko pieredzējusi aborigēnu kopiena.

Arī šogad Sidnejā, Melburnā un citviet tūkstošiem piedalījās “Iebrukuma dienas” protestos, pieprasot mainīt Austrālijas dienas atzīmēšanas datumu.

Lielākā daļa Austrālijas iedzīvotāju šajā dienā bauda brīvdienu, cep gaļu, vēro tradicionālo kriketa spēli, dodas uz pludmali un atzīmē dienvidu puslodes vasaras beigas, tomēr

Austrālijas dienas datums ir strīdīgs,

jo 1788.gadā Sidnejas ostā ieradās eiropiešu kolonisti un to uzskata par sākumu aborigēnu sāpju un ciešanu gadsimtiem.

Sidnejā 38 grādu pēc Celsija skalas svelmē protestētāji ar melni sarkani dzelteno aborigēnu karogu skandēja saukļus, ka Austrālijas zeme “vienmēr bija un vienmēr būs” aborigēnu.

Protestētāji arī aicināja “nelepoties ar Austrālijas genocīdu”.

Pasniedzot pilsonību 16 imigrantiem, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanēze sacīja, ka Austrālijas diena ir “mūsu iespēja apstāties un apskatīties uz visu, ko esam sasnieguši kā tauta”, tomēr vienlaikus viņš uzteica Austrālijas pamatiedzīvotājus kā “pasaules vecākās nepārtrauktās kultūras” pēctečus un valsts dažādības klinti.

Pirms Austrālijas dienas tika sabojāti britu kolonistu laika personāžu kapteiņa Džeimsa Kuka un karalienes Viktorijas pieminekļi Melburnā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa Austrālijas iedzīvotāju vēlas Austrālijas dienas saglabāšanu, tomēr domas par datuma maiņu dalās.

Austrālijā nepilni 4% no valsts 26 miljoniem iedzīvotāju ir aborigēni.