Austrija apsver potenciālās partnervalstis ārpus bloka, kurās varētu izvietot tā dēvētos “atgriešanas centrus” atraidīto patvēruma meklētāju izmitināšanai, kā arī citas iniciatīvas migrācijas ierobežošanai.

Kamēr Eiropas Savienības (ES) likumdevēji un dalībvalstis precizē detaļas, Dānija, Austrija, Grieķija, Vācija un Nīderlande martā paziņoja, ka virzās uz priekšu ar plānošanu.

Austrijas iekšlietu un ārlietu ministri 7. maijā dosies uz Uzbekistānu, lai parakstītu vienošanos par deportāciju atvieglošanu, paziņoja Vīne.

“Tā ir svarīga vienošanās par to cilvēku tranzītu, kuriem draud deportācija uz dzimteni, jo īpaši uz Afganistānu,” aģentūrai AFP skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Kopš pagājušā gada Austrija ir deportējusi vairākus afgāņus.

Tās ir pirmās šādas deportācijas kopš Afganistānā 2021. gadā pie varas atgriezās talibi.

Austrija ir arī nosūtījusi atpakaļ vairākus sīriešus uz Sīriju, kur 2024. gadā tika gāzts Bašara al Asada režīms.

Pagājušajā nedēļā ANO īpašais ziņotājs par Afganistānu Ričards Benets pauda bažas, ka Eiropas Savienība gatavojas sarunām ar talibu amatpersonām par afgāņu deportēšanu.

Viņš brīdināja, ka deportēšana uz Afganistānu draud pārkāpt neizraidīšanas principu, jo valstī plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi.

Neizraidīšanas princips paredz, ka migrantus nedrīkst nosūtīt atpakaļ uz valsti, kurā viņiem draud kaitējums vai vajāšana.

Neraugoties uz tiesību aizsardzības grupu un ANO bēgļu aģentūras paustajām bažām, ES plāno deportēt atpakaļ uz Afganistānu tos migrantus, kuriem nav tiesību palikt blokā.