Tomēr viņa norādījusi, ka lielākā daļa austriešu šobrīd ir pret savas valsts pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.

“Viens ir skaidrs – neitralitāte vien mūs nepasargā. Tas, kas patiešām aizsargā Austriju apstākļos, kad starptautiskā vide kļūst aizvien nestabilāka un Krievija – aizvien agresīvāka, ir investīcijas savās aizsardzības spējās un arī partnerattiecībās,” sacījusi Meinla-Reizingere.

“Es kopumā esmu ļoti atvērta publiskas diskusijas uzsākšanai par Austrijas nākotni drošības un aizsardzības jomā.

Lai gan pašlaik ne parlamentā, ne iedzīvotāju vidū nav vairākuma, kas atbalstītu dalību NATO, šāda diskusija varētu būt ļoti noderīga,”

teikusi ministre.

“Mēs nevaram vienkārši atzvelties krēslā un teikt – ja mēs nevienu neaiztiekam, neviens neaiztiks arī mūs. Tas būtu naivi… Mēs darām visu iespējamo, lai atbalstītu kopējo Eiropas drošības un aizsardzības politiku – finansiāli, ar militāro iesaisti un politiski.

Tādējādi Austrijas neitralitāte kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 1995.gadā ir ievērojami mainījusies,” piebilda Meinla-Reizingere.

Austrija pasludināja neitralitāti 1955.gadā pēc sabiedroto spēku izvešanas. Valsts neitrālais statuss ir nostiprināts konstitūcijā.

Austrija sadarbojas ar NATO programmā “Partnerattiecības mieram”.