Videokonferencē pārrunāti Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējo robežu stiprināšanas pasākumi, tostarp dronu sienas izveide. Diskusijās tika uzsvērta aizsardzības pasākumu steidzamība saistībā ar Krievijas nesenajām provokācijām NATO un ES austrumu valstīs.

“Austrumu flanga drošība ir visas Eiropas drošība. Mums ir jābūt vienotiem un jāīsteno konkrēti risinājumi – gan fizisku robežstiprinājumu, gan modernu tehnoloģiju veidā.

Latvija aktīvi atbalsta Paneiropas vairoga un dronu sienas izveidi, kas dos iespēju efektīvi atturēt pretinieku un stiprināt mūsu kolektīvo aizsardzību. Ukrainas pieredze šajā procesā ir nenovērtējama, un mums tā jāintegrē mūsu kopīgajos drošības risinājumos,” uzsvēra sanāksmes dalībnieks, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Videokonferencē piedalījās ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus, ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs, kā arī Somijas, Dānijas, Baltijas valstu, Polijas, Bulgārijas un Rumānijas aizsardzības ministri.

Amatpersonas vienojās, ka aizsardzības pasākumiem jābūt tūlītējiem un sabiedrotajām valstīm jādarbojas vienoti. Diskusiju gaitā tika apspriesta nepieciešamība koordinēt nacionālās un reģionālās iniciatīvas – Baltijas aizsardzības līniju un Austrumu vairogu.

Projekts ietvertu savstarpēji saistītas komponentes – fiziskās robežas stiprināšanu gaisā un uz sauszemes, kā arī tehnoloģisku aizsardzības sistēmu.

Amatpersonas norādīja, ka Austrumu flanga drošības stiprināšanai nepieciešama ne tikai nacionālo resursu apvienošana, bet arī dziļi integrēta reģionāla pieeja.

Tika uzsvērts, ka šāda cieši ar NATO koordinēta pieeja ir vienīgais veids, kā nodrošināt patiesu kolektīvo atturēšanu un aizsardzību visai ES.

Īpaši tika akcentēts, ka būtiska nozīme ir Ukrainas pieredzei – kaujās pārbaudītajām doktrīnām, tehnoloģijām un apmācības metodēm, kuras jāizmanto, lai Ukrainu no palīdzības saņēmējas valsts pārvērstu par stratēģisku partneri kolektīvajā aizsardzībā un rūpniecības attīstībā.

Panākumi ir atkarīgi arī no integrētu personāla komandu sagatavošanas un apmācības kopīgos centros, aptverot visu ciklu – no ražošanas un operatīvās plānošanas līdz izpildei, digitālajai analīzei un pētniecībai.