Tādā gadījumā 2025. gada budžets, visticamāk, tiks pārcelts uz jauno gadu, kamēr abās parlamenta palātās turpināsies debates.

Francija, kas ir otra lielākā eirozonas ekonomika, ir pakļauta spiedienam ierobežot budžeta deficītu un strauji augošo valsts parādu, taču šos centienus kavē politiskais strupceļš.

Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī ir solījis līdz gada beigām panākt taupības budžeta pieņemšanu, neizmantojot pretrunīgi vērtētās konstitucionālās tiesības virzīt budžeta projektu cauri parlamentam bez balsojuma, kā tas tika darīts iepriekšējos gados.

Tas savukārt novedis pie ieilgušām debatēm par divām galvenajām budžeta sastāvdaļām – valsts budžeta likumprojektu un sociālā nodrošinājuma budžeta likumprojektu.

Par atvieglojumu Lekornī Francijas likumdevēji otrdien ar nelielu balsu vairākumu pieņēma sociālā nodrošinājuma budžetu, kas paredz apturēt pretrunīgi vērtēto pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 64 gadiem.

Taču likumdevējiem vēl jāpieņem valsts budžeta likumprojekts, un situāciju sarežģī cīņa starp labēji noskaņoto Senātu, kas vēlas samazināt izmaksas, un parlamenta apakšpalātu, kurā kreisie pieprasa palielināt ieņēmumus.

Valdība tagad, visticamāk, rosinās parlamentu balsot par tā dēvēto “īpašo likumu”, lai 2025. gada budžetu uz laiku pārceltu uz jauno gadu, kamēr turpinās debates. Šis balsojums varētu notikt jau pirmdien.

Īpašais likums ļaus valstij turpināt iekasēt nodokļus arī pēc 1. janvāra, tādējādi būs iespējams turpināt maksāt algas ierēdņiem, kā arī pensijas. Taču tas ir īstermiņa risinājums.

Ja Francija saglabās 2025. gada budžetu nākamajā gadā, tas novedīs valsti pie “daudz lielāka budžeta deficīta, nekā vēlams”, brīdinājis Francijas centrālās bankas vadītājs Fransuā Vilerojs de Galo.