Tas skar vairākas Eiropas valstis, arī Baltijas reģionā un Skandināvijā, norādīja avoti.

Dažus no attiecīgajiem ieročiem Eiropas valstis ir iegādājušās saskaņā ar programmu “Militārā tirdzniecība ar ārvalstīm” (Foreign Military Sales, FMS), bet tie vēl nav piegādāti, piebilda avoti.

ASV pārstāvji pēdējās dienās Eiropas amatpersonām pauduši, ka šīs piegādes, visticamāk, kavēsies, ziņoja avoti.

Ieroču piegāžu paredzamā kavēšanās liecina, cik lielā mērā Irānas kara dēļ sarukušas ASV kritiski svarīgā bruņojuma rezerves, norāda “Reuters”.

Eiropas amatpersonas sūdzas, ka kavēšanās nostāda tās sarežģītā situācijā.

Kopš Irānas kara sākuma Teherāna ir raidījusi simtiem ballistisko raķešu un dronu uz Persijas līča valstīm. Lielākā daļa pārtverta, arī sistēmu “Patriot” raķešu pārtvērējiem.

Uz šiem ieročiem paļaujas arī Ukraina, lai aizsargātu enerģētikas un militāro infrastruktūru no Krievijas ballistiskajām raķetēm.

“Reuters” avoti runāja ar nosacījumu, ka netiks minētas konkrētas valstis, ko skar piegāžu kavēšanās.

Dažām no tām ir kopīga robeža ar Krieviju, un tāpēc ieroču piegāžu grafiku var uzskatīt par sensitīvu aizsardzības informāciju.

Ieroču vidū, kuru piegādes kavējas, ir dažāda veida munīcija, arī munīcija, ko var izmantot gan uzbrukuma, gan aizsardzības mērķiem, norādīja avoti.