Azerbaidžāna un Izraēla ir sabiedrotās, taču Azerbaidžānas tuvākais ārvalstu partneris ir Turcija, un Baku netieši norādīja, ka Izraēlas lēmums varētu negatīvi ietekmēt abu valstu divpusējās attiecības.

Izraēlas solis, par ko tika paziņots svētdien, rada “nopietnas bažas”, paziņoja Azerbaidžānas Ārlietu ministrija.

Turcijas un Armēnijas attiecības aizēno pusotra miljona Osmaņu impērijas armēņu nāve slaktiņos un masu deportācijās, kas sākās 1915. gadā. Vairums vēsturnieku šos notikumus uzskata par genocīdu, bet Turcija šādai interpretācijai nepiekrīt.

Turcija stingri noraida apsūdzības genocīdā un apgalvo, ka Pirmā pasaules kara rezultātā gāja bojā gan armēņi, gan turki.

Vairāk nekā 20 valstis, tostarp ASV, Francija un Vācija, ir atzinušas armēņu iznīcināšanu par genocīdu.

Komentējot Izraēlas lēmumu, Azerbaidžāna paziņoja, ka “šādas darbības neveicina samierināšanos vai savstarpējo sapratni”. “Tā vietā tās padziļina esošās plaisas un grauj centienus panākt ilgstošu mieru un stabilitāti reģionā. Mēs aicinām Izraēlas valdību pārskatīt šo lēmumu,” paziņoja Ārlietu ministrija.

Azerbaidžāna un Izraēla plaši sadarbojas aizsardzības un drošības jomā. Līdzšinējās Izraēlas valdības bija izvairījušās no armēņu genocīda oficiālas atzīšanas, daļēji tādēļ, lai saglabātu labas attiecības ar Turciju, kas reiz bija viena no Izraēlas tuvākajām stratēģiskajām partnerēm reģionā. Taču kopš kara Gazas joslā Turcija regulāri apsūdz Izraēlu genocīdā palestīniešu teritorijā, ko Izraēla noliedz.

Azerbaidžāna un Armēnija, kas desmitgadēm iesaistītas konfliktā par Kalnu Karabahas statusu, sākušas kliedēt spriedzi un spērušas soļus, lai noslēgtu visaptverošu miera līgumu.