“Mēs nosodām (Ziemeļkoreju) par šī militārā aprīkojuma piegādi Krievijai,” paziņoja Baltā nama nacionālās drošības pārstāvis Džons Kērbijs. “Mēs turpināsim novērot, vai Krievija nesaņems papildu ieroču sūtījumus.”

Pagājušajā nedēļā telekanāls “CBS News” atsaucās uz vārdā nenosauktu ASV amatpersonu, ka Ziemeļkoreja ir sākusi artilērijas nodošanu Krievijai, lai to izmantotu karā Ukrainā.

Pagājušajā mēnesī notikusī Kima un Putina tikšanās ir uzjundījusi Rietumu bažas, ka Maskava un Phenjana ignorēs sankcijas un noslēgs ieroču darījumu.

Ziemeļkoreja, kuru ASV jau iepriekš apsūdzēja par munīcijas piegādi Krievijas algotņu bandai “Vagner”, masveidā ražo ieročus un ir zināms, ka tā glabā lielus padomju laika kara materiālu krājumus, lai gan to stāvoklis nav zināms.

Krievija šogad ir palielinājusi šāviņu ražošanu līdz prognozētajiem 2,5 miljoniem, taču analītiķi ir izteikuši pieņēmumu, ka tas varētu neapmierināt tās vajadzības kaujas laukā. Saskaņā ar Ukrainas datiem Krievijas spēki dienā izšauj aptuveni 60 000 šāviņu.

Krievijai un Ziemeļkorejai, kas ir vēsturiskas sabiedrotās, ir piemērotas vairākas globālas sankcijas – Maskavai par iebrukumu Ukrainā, bet Phenjanai par kodolieroču izmēģinājumiem.

Baltais nams ir paziņojis, ka jebkurš ieroču eksports no Ziemeļkorejas uz Krieviju “tieši pārkāptu vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp rezolūcijas, par kuru pieņemšanu balsoja pati Krievija”.