Pirmdiena, 3. oktobris Ilizana, Elza
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Baltijas jūrā top megabūve – Dāniju un Vāciju savienos pasaulē garākais iegremdētais tunelis

Pēc septiņiem gadiem Vāciju un Dāniju savienos pasaules garākais iegremdētais tunelis, kas top 40 metrus zem Baltijas jūras. Kad to atvērs 2029. gadā, tas samazinās brauciena laiku starp abām valstīm.

22.09.2022 12:42

liepajniekiem.lv

Pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas plānošanas Fēmārnbeltas tuneļa celtniecība sākās 2020. gadā, un dažu mēnešu laikā Dānijas pusē tika pabeigta pagaidu osta. Tajā atradīsies rūpnīca, kurā drīzumā tiks uzbūvētas 89 masīvas betona daļas, kas veidos tuneli.

“Paredzams, ka pirmā ražošanas līnija būs gatava aptuveni gada beigās vai nākamā gada sākumā,” sacīja Henriks Vincentsens, par projektu atbildīgā Dānijas valstij piederošā uzņēmuma Femern A/S izpilddirektors. “Līdz 2024. gada sākumam mums jābūt gataviem iegremdēt pirmo tuneļa elementu.”

Tunelis, kas būs 18 kilometrus garš, ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Eiropā, un tā būvniecības budžets pārsniedz 7 miljardus eiro.

Salīdzinājumam, 1993. gadā pabeigtais 50 kilometru garais Lamanša tunelis, kas savieno Angliju un Franciju, izmaksāja 12 miljardus mārciņu (13,7 miljardi eiro).

Lai gan Lamanša tunelis ir garāks par topošo tuneli, tas tika radīts izmantojot urbšanas iekārtu, nevis iegremdējot iepriekš izbūvētas tuneļa daļas.

Jaunā būve taps Fēmarnas joslā – jūras šaurumā starp Vācijai piederošo Fēmarnas salu un Dānijai piederošo Lolandes salu, un tā būs alternatīva prāmju satiksmei starp Rodbiju un Putgardenu, ko katru gadu izmanto miljoniem pasažieru. Ja tagad brauciens ar prāmi ilgst 45 minūtes, ar vilcienu tas aizņems tikai 7 minūtes, bet ar automašīnu – 10 minūtes.

Tunelis, kura oficiālais nosaukums ir “Fehmarnbelt Fixed Link”, būs arī garākais kombinētais ceļu un dzelzceļa tunelis visā pasaulē. Tajā būs divas divjoslu automaģistrāles, ko atdalīs apkalpošanas eja, un divi elektrificēti sliežu ceļi.

“Šodien brauciens ar vilcienu no Kopenhāgenas uz Hamburgu aizņem apmēram četrarpus stundas,” saka Jens Ole Kaslunds, Dānijas valstij piederošā uzņēmuma “Femern A/S” tehniskais direktors.

“Kad tunelis tiks pabeigts, tas pats brauciens ilgs divarpus stundas.”

Līdztekus ieguvumiem pasažieru vilcieniem un vieglajām automašīnām tunelis pozitīvi ietekmēs kravas kravas automašīnas un vilcienus, norāda Kaslunds, jo tas veidos sauszemes maršrutu starp Zviedriju un Centrāleiropu, kas būs par 160 kilometriem īsāks nekā šodien.

Projekts aizsākās 2008. gadā, kad Vācija un Dānija parakstīja līgumu par tuneļa būvniecību. Pēc tam pagāja vairāk nekā desmit gadi, līdz abas valstis pieņēma nepieciešamos tiesību aktus un veica ģeotehniskās un vides ietekmes pētījumus.

Lai gan Dānijas pusē process noritēja nevainojami, Vācijā vairākas organizācijas, tostarp prāmju kompānijas, vides grupas un vietējās pašvaldības, pārsūdzēja projekta apstiprināšanu saistībā ar apgalvojumiem par negodīgu konkurenci vai vides un trokšņa problēmām. 2020. gada novembrī Vācijas federālā tiesa noraidīja sūdzības.

Tagad Dānijas teritorijā ir pabeigta pagaidu osta, tiek veikti vairāki citi projekta posmi, tostarp tranšejas rakšana, kurā atradīsies tunelis, kā arī rūpnīcas celtniecība, kurā tiks izbūvēti tuneļa posmi.

Katrs posms būs 217 metrus garš (apmēram puse no pasaulē lielākā konteinerkuģa garuma), 42 metrus plats un 9 metrus garš. Katrs sver 73 000 tonnu, un tie būs tikpat smagi kā vairāk nekā 13 000 ziloņu.

Sekcijas tiks novietotas tieši zem jūras dibena, aptuveni 40 metrus zem jūras līmeņa dziļākajā vietā, un tās pārvietos ar liellaivām un celtņiem. Sadaļu izvietošana prasīs aptuveni trīs gadus.

Līdz pat 2500 cilvēku strādās pie būvniecības projekta, ko skārušas globālās piegādes ķēdes problēmas.

Lai gan dažas vides grupas ir paudušas bažas par tuneļa ietekmi uz cūkdelfīniem Fēmaras joslā, Maikls Lēvendals Krūzs no Dānijas Dabas aizsardzības biedrības uzskata, ka projekts dos labumu videi.

“Femārnbeltas tuneļa tapšanas laikā tiks izveidotas jaunas dabas teritorijas un akmeņu rifi Dānijas un Vācijas pusēs. Dabai ir vajadzīga telpa, un rezultātā dabai vietas būs vairāk,” viņš stāsta.

“Taču lielākā priekšrocība būs ieguvums klimatam. Ātrāka joslas šķērsošana padarīs vilcienus par spēcīgu izaicinājumu gaisa satiksmei, un kravu pārvietošana elektriskajos vilcienos neapšaubāmi ir labākais risinājums videi.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz