Baltkrievijas aizsardzības ministra palīgs ģenerālmajors Leonīds Kosinskis žurnālistiem sacīja, ka “Vagner” kaujinieki varētu izmantot bijušo Baltkrievijas armijas nometni Asipoviču rajonā, aptuveni 90 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Minskas.

Nometni agrāk izmantoja armija, bet pēc tam tā tika nodota teritoriālās aizsardzības spēkiem.

Žurnālistiem tika parādītas rindas ar tukšām teltīm, kurās, pēc Kosinska sacītā, varot izmitināt līdz 5000 kaujinieku.

Kosinskis sacīja, ka “Vagner” pārstāvji vēl nav apskatījuši nometni, lai pārliecinātos, vai tā atbilst viņu vajadzībām. “Kad “Vagner” pieņems galīgo lēmumu par to, vai pārvietoties uz Baltkrieviju vai nē, viņi redzēs, kur un kā izvietot spēkus,” sacīja Kosinskis.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka “Vagner” dibinātājs Jevgēņijs Prigožins atrodas Krievijā un vagnerieši joprojām atrodas savās nometnēs, raisot jaunus jautājumus par vienošanos, kas izbeidza “Vagner” kaujinieku gājienu uz Maskavu ar mērķi gāzt valsts militāro vadību.

Joprojām ir daudz neskaidrību par šo vienošanos, kas tika panākta ar Lukašenko starpniecību, un nav skaidrs, kā Prigožina uzkavēšanās Krievijā to varētu ietekmēt.

Lukašenko apgalvojumu nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt, bet arī Krievijas mediji ziņoja, ka Prigožins nesen redzēts savos birojos Sanktpēterburgā.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs šodien atkal izvairījās atbildēt uz jautājumiem par Prigožina atrašanās vietu un atteicās komentēt, vai viņa atrašanās Krievijā būtu pretrunā ar vienošanos.

Lukašenko noraidīja pieņēmumus, ka “Vagner” algotņi varētu uzbrukt Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas, kuru Krievijas karaspēks izmantoja kā placdarmu pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.