Briselē šodien notiek Eiropadomes sanāksme, kurā tiks apspriesta Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva par reparāciju aizdevuma instrumenta izveidi un iespējām izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai.

Saskaņā ar EK sniegto informāciju ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Lielākā daļa iesaldēta Briselē bāzētajā finanšu iestādē “Euroclear”.

Beļģija vēlas, lai riski tiktu sadalīti starp visām ES dalībvalstīm un lai tai tiktu nodrošināta tiesiskā aizsardzība Maskavas prasību gadījumā.

EK ierosinātā shēma paredz, ka Ukrainai būs jāatmaksā šie aizdevumi tikai tad, kad Krievija atlīdzinās tai karā nodarītos zaudējumus.

Vēvers paziņoja, ka Beļģijas valdībai ir trīs “sarkanās līnijas” – riska sadale, garantijas un solījumi, ka arī citas valstis sāks izmantot Krievijas aktīvus, kas iesaldēti to teritorijās.

“Es vēlos pilnīgu riska savstarpēju sadali, jo risks ir liels. Mēs cietīsim no milzīgām prasībām,” žurnālistiem, ierodoties uz samitu, paziņoja Vēvers. “Mēs vēlamies garantijas, ka gadījumā, ja nauda būs jāatmaksā, katra dalībvalsts piedalīsies.”

“Ja šīs trīs prasības, kas, manuprāt, ir diezgan saprātīgas, tiks izpildītas, tad mēs varēsim virzīties uz priekšu,” viņš piebilda. “Pretējā gadījumā es darīšu visu, kas būs manos spēkos Eiropas līmenī, kā arī valsts līmenī, politiski un juridiski, lai apturētu šo lēmumu.”

Amatpersonas cer, ka samitā tiks saņemts provizorisks apstiprinājums, lai EK varētu izstrādāt oficiālu juridisku priekšlikumu par šādu aizdevumu Ukrainai.

ES un Ukrainas amatpersonas norāda, ka iesaldētie Krievijas līdzekļi ir ļoti svarīgi, lai Kijiva varētu turpināt cīņu ar Krieviju, un tie varētu palīdzēt finansēt Ukrainu vēl vismaz divus gadus.