Vēvers vēstulē Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai norāda, ka citām Eiropas Savienībai (ES) valstīm būtu jāsniedz juridiski saistošas un beznosacījumu garantijas, kas segtu visu Ukrainai piešķirtā aizdevuma summu, pirms viņš būtu gatavs atbalstīt šādu soli.

Leiena kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu cenšas panākt, lai Ukrainai būtu pieejami ES iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi līdz pat 140 miljardu eiro apmērā, ar kuriem tiktu segtas Ukrainas finanšu vajadzības turpmākajos gados.

Beļģija līdz šim šo iniciatīvu ir bloķējusi.

Saskaņā ar EK sniegto informāciju ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Lielākā daļa iesaldēta Briselē bāzētajā finanšu iestādē “Euroclear”.

Leienai nosūtītajā vēstulē Vēvers atkārtoti pauž arī vairākas juridiskas un finansiālas bažas, kā arī norāda uz riskiem eiro stabilitātei un izmaksām, kas rastos gadījumā, ja Krievija šajā jautājumā vērstos tiesā un uzvarētu.

Tā vietā, lai izmantotu Krievijas aktīvus, Beļģijas premjerministrs mudina ES piesaistīt naudu kapitāla tirgos, lai segtu Ukrainas finanšu vajadzības 2026. gadā 45 miljardu eiro apmērā.

Vēvers uzskata, ka tas būtu mazāk riskanti, kā arī lētāk.

Viņš arī brīdina, ka sasteigts lēmums par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu varētu apdraudēt ASV vadītos centienus izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.