“Neliela karavīru grupa sāka dumpi ar mērķi destabilizēt valsti un tās institūcijas,” teikts Seidu paziņojumā. “Uz to reaģējot, Beninas bruņotie spēki un to vadība, kas uzticīga savam zvērestam, atguva kontroli pār situāciju un novērsa šo manevru.”

Kā ziņots, grupa Beninas militārpersonu svētdien paziņoja, ka gāzusi prezidentu Patrisu Talonu.

Grupa, kas sevi dēvēja par “Militāro atjaunošanas komiteju” (CMR), uzstājoties valsts televīzijā, paziņoja, ka izlēmusi atcelt Talonu no prezidenta amata.

Pirms televīzijas signāls pazuda, CMR paziņoja, ka visas valsts institūcijas ir atlaistas un ka par militārās komitejas prezidentu iecelts pulkvežleitnants Paskāls Tigri.

Francijas vēstniecība Kotonu sociālās saziņas vietnē “X” ziņoja, ka netālu no prezidenta oficiālās rezidences dzirdami šāvieni.

Neilgi pēc tam valdības pārstāvis paziņoja, ka apvērsuma mēģinājums bijis neveiksmīgs.

Arī prezidenta kanceleja paziņoja, ka Talons esot drošībā.

“Tā ir maza cilvēku grupa, kas kontrolē vienīgi televīziju,” teikts kancelejas paziņojumā. “Regulārā armija atgūst kontroli. Pilsēta un valsts ir pilnīgi drošas.”

Kāds avots armijā apliecināja, ka situācija tiek kontrolēta un ka dumpiniekiem nav izdevies ieņemt nedz prezidenta rezidenci, nedz prezidenta kanceleju.

Kopš Benina 1960. gadā ieguva neatkarību no Francijas, tā piedzīvojusi daudzus militāros apvērsumus, kamēr neiestājās divas desmitgades ilgs politiskās stabilitātes periods, pie varas atrodoties komunistu diktatoram Matjē Kereku, kas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā atteicās no komunistiskās ideoloģijas un uzsāka valsts pāreju uz demokrātiju un tirgus ekonomiku.

2016. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja par Kotonu kokvilnas karali dēvētais Talons.

Viņa prezidentūras laikā valsts piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. Taču, līdzīgi citām reģiona valstīm, arī Beninā uzliesmoja islāmistu vardarbība.

Talonam prezidenta amats pēc tajā aizvadītās desmitgades jāatstāj nākamā gada aprīlī.