Berlīnes mērs Kajs Vegners paudis pārliecību, ka šo gadadienu daudzi atcerēsies kā īpašu notikumu.

Viens no pasākumiem bija četrus kilometrus gara instalācija, ko veido 5000 plakātu, kas novietoti gar līniju, kur savulaik slējās siena, kura dalīja tagadējās atkalapvienotās Vācijas galvaspilsētu.

Plakātus par tēmu “Mēs atbalstām brīvību” zīmējuši gan bērni, gan pieaugušie.

Izstādītas arī to plakātu kopijas, kurus savulaik izmantoja komunistiskā režīma jūgā esošās Austrumvācijas pilsoņi demonstrācijās, kas noveda pie Berlīnes mūra krišanas.

Atceres pasākumi noslēdzās ar koncertu, kurā piedalījās 700 mūziķi, gan profesionāļi, gan amatieri, kas uzstājās uz vairākām skatuvēm, tostarp arī pie Brandenburgas vārtiem.

Koncertā “Brīvības skaņu celiņš” tika izpildītas dziesmas, kuru tēma saistīta ar brīvību un pašnoteikšanos.

Berlīnes mūri 1961. gadā uzslēja tā dēvētās Demokrātiskās Vācijas Republikas (DDR) valdība, lai apturētu cilvēkus, kas centās izkļūt no “komunistiskās paradīzes”, lai nokļūtu Rietumos.

1989. gadā pēc vairākus mēnešus ilgušajām antikomunistiskajām demonstrācijām kāda VDR valdības amatpersona 9. novembrī preses konferencē paziņoja, ka pilsoņiem tiks dota iespēja brīvi apmeklēt toreizējo Rietumberlīni.

Jau tās pašas dienas vakarā tūkstošiem austrumvāciešu sapulcējās pie robežkontroles punktiem un apjukušie komunistiskā režīma robežsargi pēc neilgas vilcināšanas ļāva tiem brīvi šķērsot vēl tikko modri sargāto robežlīniju, kas desmitgadēm bija šķēlusi vācu tautu.

Berlīnes mūra krišana jau pēc gada noveda pie Vācijas atkalapvienošanās.