Aģentūra vēsta, ka sabiedrotie kopumā piekrīt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka ASV būtu nepieciešams nodrošināt karaspēku jebkādiem nākotnes miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā, lai šāda misija būtu uzticama.

Anonīmi avoti “Bloomberg” pauduši uzskatu, ka, neraugoties uz Trampa pašreizējo atturību, ASV vēlāk varētu atbalstīt šo ideju.

Tomēr viņi uzsvēra, ka ir pāragri spriest, kādi varētu būt nākotnes miera uzturēšanas spēki Ukrainā.

Tagad Eiropas amatpersonas cenšas veidot jaunās ASV administrācijas redzējumu par šo jautājumu. Tajā pašā laikā Tramps gatavojas saziņai ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Kā paudusi kāda anonīma Eiropas amatpersona, ja Eiropas sabiedrotie būs spiesti sūtīt miera uzturētājus paši, tas varētu mazināt uzticību garantijām un radīt šķelšanos NATO. Tas faktiski nozīmētu transatlantiskās sadarbības beigas aliansē.

Tomēr daži Rietumu diplomāti tagad apgalvo, ka Trampa skepse attiecībā uz atbalstu Ukrainai varētu būt mīkstinājusies.

Viņi uzstāj, ka Trampa komanda tagad privātās sarunās parāda, ka ASV ir gatavas koncentrēties uz drošības garantiju sniegšanu Ukrainai.

Tomēr apmaiņā pret šīm saistībām Tramps var pieprasīt, lai Eiropa uzņemtos lielāku daļu jebkuras iespējamās vienošanās izpildes sloga, jo jaunais ASV prezidents karu Ukrainā uzskata par Eiropas lietu.

Prezidenta komanda ir arī skaidri norādījusi, ka jaunajai ASV administrācijai nav nodoma tieši iesaistīties Ukrainas atjaunošanas darbos.

Saskaņā ar augsta ranga diplomāta teikto diskusijas par šo jautājumu joprojām turpinās, taču Tramps ir ierosinājis, ka par to būtu jārūpējas privātajam sektoram.