“Mēs neatzīstam [aizejošā prezidenta Luisa] Arses līgumus (..) Apturēsim tos, tie netiks apstiprināti,” sacīja ASV izglītību ieguvušais Kiroga.

Viņš ir solījis ievērojami mainīt Bolīvijas politiskās alianses, ja oktobrī tiks ievēlēts par prezidentu.

Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 17.augustā pirmajā vietā bija centriski labējais senators Rodrigo Pass, bet otrajā vietā – Kiroga.

Viņi sacentīsies prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 19.oktobrī.

Kustība uz sociālismu (MAS), kas bijusi pie varas kopš 2006.gada, šajās vēlēšanās cietusi vēsturisku sakāvi.

Vēlētāji ir sodījuši šo ekspreidenta Evo Moralesa dibināto partiju par dziļu ekonomikas krīzi valstī.

Bolīvijas litija iegulas, kas ir starp lielākajām pasaulē, ir svarīgs temats vēlēšanu kampaņā.

Tā sauktajā Litija trīsstūrī, kas aizņem daļu Bolīvijas, Čīles un Argentīnas, atrodas 60% no visas pasaules litija rezervēm, konstatējis ASV Ģeoloģiskais dienests.

Bolīvijas gadījumā gandrīz visas litija iegulas vēl atrodas pazemē 3600 metrus virs jūras līmeņa Ujuni sāls līdzenumā, kas viena no galvenajām valsts tūrisma atrakcijām.

Arses valdība 2023. un 2024.gadā noslēdza līgumus ar Krievijas uzņēmumu “Uranium One” un Ķīnas uzņēmumu CBC, kas ir akumulatoru ražotāja CATL meitsabiedriba, par litija ieguvi šajā līdzenumā.

Valdošās partijas iekšējo cīņu dēļ Kongress bloķēja šos līgumus. Indiāņu organizācijas vērsās tiesā, lai šie līgumi tiktu atcelti ekoloģisku apsvērumu dēļ.

Kiroga apgalvoja, ka minētie Krievijas un Ķīnas uzņēmumi tika izraudzīti aiz vietējo varas iestāžu “muguras”, un solīja ierosināt jaunu likumu par minerālu iegulām, kas nepieļautu “favorītismu”.