Palestīniešu varasiestādes apgalvo, ka triecienā gājuši bojā līdz 100 cilvēkiem.

“Pēdējo nedēļu laikā apšaudītas vismaz desmit skolas. Tādiem slaktiņiem nav nekāda attaisnojuma,” Borels sestdien rakstīja platformā “X”, paužot sašutumu par kopējo upuru skaitu.

Viņš uzsvēra, ka “pamiers ir vienīgais veids, kā izbeigt civiliedzīvotāju bojāeju un nodrošināt ķīlnieku atbrīvošanu”.

Islāmistu kaujinieku grupējuma “Hamās” kontrolētā Gazas joslas veselības ministrija paziņoja, ka kopš karadarbības sākuma pērn oktobrī nogalināti vairāk nekā 39 600 cilvēku. “Hamās” datos netiek nodalīti civiliedzīvotāju un kaujinieku upuri.

Izraēla vairākkārt ir pamatojusi uzbrukumus mērķiem Gazas joslā ar to, ka izlūkošanas dati liecina, ka tur slēpjas “Hamās” kaujinieki, kas izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu.

Izraēla atzina, ka ir veikusi gaisa triecienu Tabēnas skolai Gazas pilsētas centrālajā daļā, apgalvojot, ka tur bijis “Hamās” komandcentrs.

ANO Cilvēktiesību birojs sestdien nosodīja Izraēlas triecienus skolām Gazas joslā, kur cilvēki meklē patvērumu. Kā liecina biroja sniegtā informācija, kopš 4.jūlija bijis vismaz 21 uzbrukums skolām. 6.jūlijā organizācija paziņoja, ka 477 no 564 Gazas joslas skolām ir bojātas uzbrukumos kara laikā.

Borels arī nosodīja Izraēlas galēji labējā finanšu ministra Bezalela Smotriča ceturtdien pausto aicinājumu premjerministram Benjaminam Netanjahu neiekrist pamiera vienošanās “bīstamās lamatās”. ES augstais pārstāvis tādus izteikumus raksturoja kā “pretrunā Izraēlas tautas interesēm” esošus.

Pērn 7.oktobrī “Hamās” Izraēlas dienvidos sarīkoja slaktiņu, nogalinot apmēram 1200 cilvēku un nolaupot vēl aptuveni 250. Reaģējot uz slaktiņu, Izraēla sāka plašu militāru ofensīvu Gazas joslā.