“Atbilstoši kara likumam tas ir pilnīgi iespējams un tur nav nekādu pretrunu,” ES aizsardzības ministru sanāksmes sākumā sacīja Borels.

“Es varu dot atbildes triecienu vai cīnīties pret kādu, kas cīnās pret mani no savas teritorijas,” skaidroja ES augstākais diplomāts.

“Eskalācijas riskam ir jāstāda pretī Ukrainas nepieciešamība sevi aizsargāt,” viņš uzsvēra.

Borela nostāju atbalstīja vairāki ministri, kas pulcējušies Briselē.

Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna sacīja, ka Nīderlandei šajā ziņā nav nekādu ierobežojumu un ka “citas valstis, kam ir savādāka nostāja, to mainīs”.

“Ir ļoti iespējams, ka viņiem ir jāveic trieciens Krievijas teritorijā,” sacīja ministre.

“Es uzskatu, ka par to pat nevajadzētu būt debatēm,” viņa piebilda.

Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pauda cerību, ka “visas valstis, kam ir šie [bruņojuma] aktīvi, arī dos Ukrainai atļauju”.

“Tas nevar būt normāli, ka Krievija veic triecienus ļoti dziļi Ukrainas teritorijā, bet ukraiņiem ir jācīnās ar vienu roku aiz muguras”, viņš sacīja.