Budris: Ilgtermiņa miera Ukrainā nenodrošināšana var paātrināt Krievijas iespējamās darbības pret NATO
Ja neizdosies nodrošināt ilgtermiņa mieru Ukrainā, Krievija iespējamās militārās darbības pret NATO var paātrināties, pirmdien brīdināja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris.
LETA
“Galīgā vienošanās, kurai Krievija piekritīs, noteiks iespējamos militāros scenārijus pret NATO,” pirmdien preses konferencē žurnālistiem sacīja Budris pēc tikšanās ar Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefulu.
“Ja vienošanās būs slikta, iespējamās darbības pret mums paātrināsies, jo mēs neparādīsim mugurkaulu, mēs neparādīsim, ka esam nopietni apņēmušies aizstāvēt sau kontinentu, savas vērtības un galu galā to, ko esam veidojuši visu šo laiku,” Budris teica.
Kara Ukrainā iznākums tiek uzskatīts par veidu, kā stiprināt drošību visā Eiropā, atgādināja Lietuvas ārlietu ministrs.
“Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstošas drošības garantijas Ukrainai, tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt stiprināt mūsu aizsardzību Eiropā un uzturēt transatlantiskās saites,” uzsvēra Budris.
Viņaprāt, karadarbības pret Ukrainu iznākums būtiski ietekmēs Krievijas militāro spēku atjaunošanu.
“Mazāki zaudējumi un mazāki militārās tehnikas bojājumi ļaus šos resursus novirzīt citur,” sacīja Budris. “Tomēr politiskā ziņā mēs nevaram novilkt un nenovilksim tiešu līniju starp ātrāku pamieru vai mieru un draudu palielināšanos. Mēs to redzam kompleksi,” klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs teica, ka starp Krieviju un Ukrainu ir jāpanāk tāds miera līgums, kas novērstu konflikta atkārtotu uzliesmojumu.
“Vienošanās ir jābūt uzticamai un pieņemamai abām pusēm, arī Ukrainai. Tai jābūt risinājumam, kas nodrošina, ka Krievija vairs neuzbruks Ukrainai un ka Eiropa ir drošībā,” sacīja Vācijas ārlietu ministrs. “Pēdējās nedēļās ir notikušas intensīvas sarunas, un es uzskatu, ka mums ir jāpieņem vienošanās, vai arī Krievijai ir jāsaprot, ka viņi šajā karā neuzvarēs. Un es ceru, ka Krievija izlems pieņemt vienošanos, kas tiek gatavota ar Ukrainu,” teica Vādefuls.
Nevajag spekulēt par to, kad Krievija varētu izlemt uzbrukt NATO teritorijai, sacīja Vācijas ārlietu ministrs, tomēr piebilda, ka mums vienmēr jābūt gataviem.
“Krievijai ir jāzina, ka mēs varam sevi aizstāvēt, ka mēs vienmēr būsim gatavi sevi aizstāvēt. Katru dienu mēs speram soli uz priekšu. Vācijā Bundesvērs mums šobrīd ir vislabāk apbruņots kopš Otrā pasaules kara beigām,” sacīja Vādefuls.
Viņš vēlreiz apstiprināja Vācijas apņemšanos aizstāvēt savus sabiedrotos.
“Savas vizītes laikā Viļņā es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka tas attiecas ne tikai uz Vāciju, bet arī uz visiem NATO partneriem – ka mēs aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru. Jūs varat uz mums paļauties. Un tas ir brīdinājums ikvienam, kurš domā, ka varētu tā rīkoties,” paziņoja Vācijas ārlietu ministrs.
Vācija ir apņēmusies līdz 2027. gadam izvietot Lietuvā vairāku tūkstošu karavīru brigādi.