Viņš teica, ka no ekonomiskās drošības viedokļa tas prasa risināt jautājumu par to, kā samazināt piegādes ķēdes atkarību no Ķīnas.

“Šis piemērs skaidri parāda, ka šīs nav izolētas divpusējas attiecības starp Lietuvu un Ķīnu. Mēs esam ES un NATO dalībvalsts, un apstākļi, kas saistīti ar šo organizāciju lēmumiem, ietekmē arī mūsu pozīciju divpusējās attiecībās,” intervijā lietišķajam laikrakstam “Verslo žinios” sacīja Budris.

“Saistībā ar to mēs saprotam, ka pretpasākumu sankcijas, kas noteiktas vairākiem uzņēmumiem, tostarp vienam no mūsu pašu lāzeriekārtu ražotājiem, ir saistītas ar ES iepriekšējo lēmumu noteikt sankcijas Ķīnas uzņēmumiem, kas veicina Krievijas spēju īstenot agresiju pret Ukrainu,” viņš klāstīja.

Kā teica Lietuvas ārlietu ministrs, šie pretpasākumi, kas ietekmē plašāku ES uzņēmumu loku, ir signāls no Pekinas, kas norāda uz Eiropas uzņēmumu atkarību no Ķīnas.

“Šeit nav runa par eksportu uz Ķīnu vai piekļuves iegūšanu Ķīnas tirgum. Runa drīzāk ir par Ķīnas produktu piekļuves ierobežošanu ES tirgum tieši šiem uzņēmumiem. Runa ir par piegādes ķēdes pārtraukšanu un vēstījuma nodošanu, ka “mēs varam jums nodarīt nopietnu kaitējumu”, tādējādi cenšoties atturēt ES no viena no tās efektīvākajiem instrumentiem – proti, plašākas sankciju politikas – izmantošanas,” paskaidroja Budris.

Ministrs sacīja, ka tas ietekmē Lietuvas ekonomiskās drošības novērtējumu, liekot izdarīt secinājumus par to, kā samazināt piegādes ķēdes atkarību no Ķīnas.

“Mūsu ekonomiskās drošības interesēs ir jāizdara arī svarīgi secinājumi par to, cik lielā mērā mūsu piegādes ķēdes, īpaši tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs, piemēram, lāzeru ražošanā, ir atkarīgas no Ķīnas. Un kā mums vajadzētu samazināt šo atkarību, tostarp ar valdības pasākumiem, meklējot alternatīvas un izpētot iespēju ražot noteiktus komponentus Lietuvā vai reģionā, vai starp valstīm, kas nerada politisku risku pēkšņi pārtraukt piegādes tikai tāpēc, ka vēlas nosūtīt signālu,” pauda Budris.

Otrdien Lietuvas sabiedriskā medija portāls “lrt.lt” ziņoja, ka, reaģējot uz ES sankciju 21. kārtu, Ķīna noteica ierobežojumus Lietuvas lāzeru ražotājam “Ekspla”, ierobežojot tam Ķīnas preču un divējāda lietojuma tehnoloģiju iegādi. Kā norāda portāls, ierobežojumus paziņoja Ķīnas Tirdzniecības ministrija. Šie pasākumi stājās spēkā 24. jūlijā un kopumā skar 14 uzņēmumus no ES valstīm.

Tikmēr Seima spīkers Juozs Oleks šonedēļ paziņoja, ka viņš saskata Ārlietu ministrijas apņemšanos sasniegt valdības programmā ietverto mērķi normalizēt attiecības ar Ķīnu un ir apmierināts ar spertajiem soļiem.

Lietuvas konservatīvo un liberāļu valdība 2021. gadā atļāva Taibejai atvērt Taivānas pārstāvniecību Viļņā, izmantojot Taivānas nosaukumu, nevis Taibejas, kā ierasts starptautiskajā praksē. Tas saniknoja Ķīnu, kas ierobežoja attiecības ar Viļņu un radīja būtiskus šķēršļus abu valstu savstarpējā tirdzniecībā.

Pēdējos gados Viļņa un Pekina nespēj vienoties par to, kā pēc strīda par Taivānas pārstāvniecības nosaukumu atjaunot pilna mēroga diplomātiskās attiecības. Kopš pagājušā gada maija Lietuvā vairs nav akreditētu Ķīnas diplomātu.

Taču sociāldemokrātu vadītās valdības kopš partijas nākšanas pie varas pēc 2024. gada parlamenta vēlēšanām ir centušās atrast veidus attiecību ar Ķīnu normalizēšanai.