Ārlietu ministre Velislava Petrova apgalvoja, ka jebkura vēršanās pret Kirilu radīšot “auglīgu augsni pret Eiropu vērstai propagandai”, ļaujot apgalvot, ka Eiropas Savienība (ES) iejaucoties reliģijas lietās.

Petrova piebilda, ka Sofija noraida arī jebkādas sankcijas pret “Lukoil” vai tā meitasuzņēmumiem, jo daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursiem.

Šobrīd turpinās diskusijas par 21. sankciju paketi pret Krieviju, kuras apstiprināšanai nepieciešama visu ES dalībvalstu piekrišana.

“Mēs atbalstām sankcijas, kam ir ekonomisks efekts, [bet] kas nesoda ES dalībvalstis vairāk nekā valsti, kas ved karu, un nav tikai simboliskas,” žurnālistiem Bulgārijas parlamentā norādīja Petrova.

“Krievijas patriarha finanšu līdzekļu iesaldēšana zināmās bankās neatturēs viņu no savu darbību turpināšanas,” atbalstot Maskavas uzsākto karu pret Ukrainu, apgalvoja ministre.

2022. gada jūnijā Kirila iekļaušanu ES “melnajā sarakstā” bloķēja toreizējais prokrieviski noskaņotais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.

Savukārt “Lukoil” jautājumā Petrova paziņoja, ka Bulgārijas galvenā prioritāte esot “valsts enerģētiskās stabilitātes uzturēšana”.

Viņa piebilda, ka arī citām ES dalībvalstīm esot iebildumi pret pasākumiem, kas var ietekmēt to enerģētisko drošību.