“Mums nav ilūziju par krīzēm un pārbaudījumiem, ar kuriem saskaras valdība, kas drīzumā lūgs jūsu atbalstu – augošās cenas, budžets, trūkstošās reformas, smagā globālā enerģētikas krīze un konfliktu saasināšanās,” uzrunājot likumdevējus, sacīja Radevs.

Viņš premjerministra amatā tika apstiprināts ar 124 balsīm par un 70 balsīm pret, bet 36 likumdevēji no balsošanas atturējās.

Radevs gada sākumā atkāpās no prezidenta amata, kurā bija aizvadījis deviņus gadus, lai varētu startēt parlamenta vēlēšanās, pretendējot uz valdības vadītāja krēslu.

Bulgārijas iepriekšējā konservatīvā valdība decembrī sabruka masveida pretkorupcijas protestu ietekmē.

Radevs paziņoja, ka atbrīvos Bulgāriju no “oligarhiskā pārvaldības modeļa” un mafijas, un aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja Radeva jaunizveidotā trīs kreiso partiju koalīcija “Progresīvā Bulgārija” (PB).

Tā ieguva 131 no 240 vietām parlamentā, nodrošinot sev vairākumu.

Radeva atbalstītāji ir sadalījušies starp tiem, kas cer, ka viņš izbeigs valstī valdošo oligarhu korupciju, un tiem, kas atbalsta viņa eiroskeptiskos un Krievijai draudzīgos uzskatus.

Lai gan Radeva prokrieviskā nostāja ir radījusi bažas par Bulgārijas pozīciju Eiropas politikas veidošanā, daži politiskie analītiķi sagaida, ka viņa turpmākā nostāja būs mērena, atšķirībā no bijušā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna.

“Viņš, visticamāk, centīsies vājināt Sofijas atbalstu Kijivai, kurai Bulgārija ir galvenais munīcijas piegādātājs, un centīsies panākt Krievijas naftas un gāzes importa atsākšanu,” prognozē apdrošināšanas grupas “Credendo” analītiķe Florence Tjerī.

Tomēr paredzams, ka Bulgārijas pievienošanās Šengenas zonai un nesenā eiro ieviešana sekmēs ārpolitikas nepārtrauktību, viņa piebilda.