Līdzīgi kā parlamenta apakšpalātā Bundestāgā, arī Bundesrātā plāna pieņemšanai bija nepieciešams divu trešdaļu vairākums, kas tika savākts.

Plānu atbalstīja 53 no 69 augšpalātas locekļiem.

Vācijas nākamā kanclera Frīdriha Merca ierosinātais plāns atvieglos valsts stingros parāda noteikumus, ļaujot izmantot neierobežotus kredītus, lai finansētu aizsardzības izdevumus, civilo aizsardzību, izlūkdienestus un kiberdrošību.

Tiks izveidots arī 500 miljardu eiro fonds ieguldījumiem infrastruktūrā, un 100 miljardi eiro no šīs summas paredzēti cīņai pret klimata izmaiņām un to sekām. Tā bija zaļo prasība plāna akceptēšanai.

Bavārijas federālās zemes premjerministrs Markuss Zēders, kurš ir arī konservatīvās Kristīgi sociālās savienības (CSU) partijas līderis, pirms balsojuma Bundesrātā uzsvēra, ka ir jādara viss iespējamais, lai Vācijas armija atkal kļūtu par vienu no spēcīgākajām Eiropā un Vācija spētu sevi aizsargāt.

Zēders norādīja, ka bruņotajiem spēkiem nepieciešami jauni ieroči, tai skaitā droni un pretgaisa aizsardzības sistēmas, un nodēvēja šo plānu par Vācijas Māršala plānu.