Tagad likumprojekts tiks nodots izskatīšanai parlamenta augšpalātā Bundesrātā, kur balsojums, iespējams, sagaidāms jau piektdien.

Likumprojekts paredz Konstitucionālās tiesas darbības noteikumus iekļaut Vācijas Pamatlikumā, tostarp nosakot, ka tiesas sastāvā ir 16 tiesneši, kas tiek iecelti uz 12 gadiem, un paredzot, ka tiesnešiem obligāti jāpensionējas pēc 68 gadu vecuma sasniegšanas.

Grozījumu atbalstītāji norāda, ka tie pasargāšot tiesu no iespējamas politiskas iejaukšanās, jo Pamatlikuma grozīšana Bundestāgā un Bundesrātā prasa divu trešdaļu vairākumu.

Līdz šim Konstitucionālās tiesas darbība bija noteikta ar atsevišķu likumu, kura grozīšanai pietiek ar vienkāršu vairākumu abās parlamenta palātās.

Grozījumi paredz arī jaunu kārtību tiesnešu iecelšanā parlamentā. To mērķis ir partijai, kam ir trešdaļa vietu, nedot faktiskas veto tiesības kandidātu bloķēšanai.

Grozījumus līdz ar kanclera Olafa Šolca pārstāvētajiem sociāldemokrātiem (SPD) un to koalīcijas partneriem – zaļajiem – atbalstīja arī opozīcijā esošie konservatīvie (CDU/CSU), liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) un galēji kreisā partija “Die Linke” (Kreisie).

Kopumā par likumprojektu balsoja 600 no 733 deputātiem, bet pret – 69 deputāti, kas pārstāv labējo eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD) un jaunizveidoto prokrievisko kreiso ekstrēmistu partiju “Zāras Vāgenknehtas savienība” (BSW).

Tradicionālās partija atzīst, ka grozījumu mērķis ir pasargāt Konstitucionālo tiesu no AfD, kas, kā apgalvo pamatplūsmas politiķi, apdraudot demokrātisko iekārtu.

Kā izteikusies zaļo pārstāve Katja Koila, kas ieņem augstu amatu Ārlietu ministrijā, bez stipras Konstitucionālās tiesas Vācijai draud “vairākuma diktatūra”.