Otrdien un trešdien Igaunijā valsts vizītē uzturas Dānijas karalis Frederiks X un karaliene Mērija. Karaļpāra delegācijā ir arī Rasmusens.

Dānija oficiāli otrdien nodeva Igaunijai prezidentūru Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības formātā (NB8).

“Kā NATO sabiedrotās valstis Igaunija un Dānija ir apņēmušās kopīgi un saskaņoti risināt visus ar alianses drošību saistītos izaicinājumus – gan attiecībā uz Baltijas jūras reģionu, Grenlandi un plašāku Arktiku, gan NATO dienvidu kaimiņvalstīm. Mēs atbalstām NATO 360 grādu pieeju un strādājam, lai nodrošinātu NATO galveno mērķi: visas alianses teritorijas aizsardzību,” sacīja Cahkna, piebilstot, ka Igaunija atbalsta Dānijas teritoriālo nedalāmību un suverenitāti.

Runājot par Krievijas agresiju pret Ukrainu, Igaunijas ārlietu ministrs norādīja, ka Eiropai ir jāturpina spiediens uz Krieviju un atbalsts Ukrainai.

“Ar brutālajiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai Krievija ir novedusi valsti uz humānas katastrofas sliekšņa rekordaukstā ziemā. No vienas puses, tas nozīmē, ka Ukrainai galvenokārt ir nepieciešami resursi, lai atjaunotu enerģētikas sistēmas un stiprinātu gaisa aizsardzības spējas. No otras puses, Krievijas rīcība skaidri liecina, ka tā vietā, lai meklētu mieru, tā mēģina ar bombardēšanu panākt sev izdevīgāku sarunu pozīciju, kas nozīmē, ka Eiropai ir jāpastiprina spiediens uz Krieviju,” teica Cahkna.

“Mēs turpināsim strādāt, lai pieņemtu Eiropas Savienības 20. sankciju paketi un apturētu ēnu flotes darbību, kas palīdz pildīt Krievijas valsts budžetu,” sacīja Igaunijas ārlietu ministrs.

Cahkna arī uzsvēra, ka ir jāveic Eiropas Savienības mēroga pasākumi, lai ierobežotu, ka Šengenas zonā ierodas kaujinieki, kuri ir cīnījušies Krievijas pusē pret Ukrainu.

“Igaunija nesen pievienoja Šengenas iebraukšanas aizlieguma sarakstam pirmo 261 krievu kaujinieku, kurš cīnījās Ukrainā, un tagad mēs strādājam, lai Šengenas aizliegumu attiecinātu uz visiem, kuri cīnījās Krievijas pusē Ukrainā; valstīm ir jāpastiprina sadarbība šajā jautājumā,” teica Cahkna.

“Kaujiniekiem ar kaujas pieredzi, arī tiem, kas uz fronti nosūtīti no cietumiem, un indivīdiem ar pret Eiropu vērstiem uzskatiem, brīvā Eiropā nav vietas,” viņš uzsvēra.

Pēc divpusējās tikšanās notika ministru publiska diskusija par NB8 nākotni un reģiona drošību, kuras laikā Dānija oficiāli nodeva NB8 prezidentūru Igaunijai.

“Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība pēdējos gados ir ievērojami nostiprinājusies. Kā šā gada NB8 sadarbības formāta prezidējošā valsts Igaunija plāno turpināt Dānijas pagājušajā gadā iesākto darbu un nodrošināt, ka NB8 turpina būt līdere Ukrainas atbalstīšanā un Eiropas atturēšanas un aizsardzības pozīcijas stiprināšanā,” sacīja Cahkna.

“Ar kopējo iedzīvotāju skaitu 33 miljoni Ziemeļvalstis un Baltijas valstis var sasniegt lielas lietas, vienoti paužot viedokli svarīgos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos un izmantojot savu ekonomisko varu,” pauda Igaunijas ārlietu ministrs.