Lai ES spētu rīkoties kā supervara, Eiropai būtu nepieciešama daudz lielāka vienotība sadrumstalotības un sašķeltības vietā, kas ES ir vērojama, ja paraugās no ārējās drošības politikas viedokļa, viņa norādīja.

“Tā kā ES ir tirdzniecības supervara ar milzīgu regulējošo varu, tad jebkurš ES institūciju pārstāvis teiks, ka mums noteikti jākonkurē ar ASV un Ķīnu un jāmēģina būt trešajam polam, un jārīkojas kā vienotam blokam,” sacīja Balfūra.

“Tomēr, ja dažiem eiropiešiem ir ambīcijas padarīt ES par supervaru, tad vispirms ir jāapvieno savi cilvēki. To nevar izdarīt tikai no augšas.”

Balfūra norādīja, ka ES savā ziņā ir unikāls eksperiments, un tādēļ domāt par to kā par valsti, vietu, kurā koncentrējas valsts vara un valsts iestādes, ir mēģinājums to iztēlot par kaut ko tādu, kam tā nav paredzēta.

“Tas nenozīmē, ka ES nevar izmantot savu ietekmi. Domāju, ka ir vēl daudz citu lietu, ko ES var darīt, un tā pavisam noteikti var efektīvāk izmantot savu tirdzniecības ietekmi. Tāpat ES var labāk izmantot savu diplomātiju, ja ne tik daudz ārējās drošības ietekmi. Tā varbūt varētu vairāk izmantot faktu, ka, pateicoties savai daudzveidībai, ES var iesaistīties sarunās ar dažādām valstīm,” norādīja “Carnegie Europe” direktore.

Viņa uzsvēra, ka, veidojot Eiropas reakciju uz notikumiem Ukrainā, Kremļa domāšanas veida izpratnē ļoti svarīga loma ir Baltijas valstīm, Polijai un Somijai.

Ja kaut kas līdzīgs notiktu, teiksim, Latīņamerikā, “tad mums būtu spāņi un itāļi, arī portugāļi, kuriem ir daudz plašākas zināšanas. Ja kaut kas notiktu Āfrikā, tad mums būtu Francija un citas valstis ar daudz plašākām zināšanām”.

“Patlaban laikraksti daudz raksta par dažādajām nesaskaņām starp eiropiešiem. Taču patiesībā pastāv arī liela izpratne par pārējo pasauli, kas var palīdzēt Eiropai veidot unikālu globālās iesaistīšanās profilu. Arī integrācijas forma, kas notikusi Eiropas kontinentā, ir unikāla,”

izteicās Balfūra.

Viņasprāt, ir svarīgi, lai eiropieši kopumā saprastu, kāda izskatās pasaule citās Eiropas daļās.

“Tieši tāpēc, ka viens no ilgstošajiem izaicinājumiem Eiropas vienotībai starptautiskajā arēnā faktiski ir stratēģiskās konverģences trūkums. Manuprāt, šis slogs ir vienādi sadalīts starp valstīm, taču varam darīt daudz vairāk, lai saprastu, kā citi redz pasauli, kā to redz citi Eiropas partneri. Domāju, ka ir iespējams darīt daudz vairāk, lai apvienotu eiropiešus,” sacīja eksperte.

Pilnu interviju ar domnīcas “Carnegie Europe” direktori Rozu Balfūru lasiet portāla abonentu sadaļā.