Masarika līķis tika atrasts 1948.gada 10.martā Ārlietu ministrijas pagalmā zem viņa dienesta dzīvokļa loga, un komunistiskās varasiestādes to pasludināja par pašnāvību, taču šis slēdziens joprojām tiek apšaubīts un daļa vēsturnieku uzskata, ka politiķi noslepkavojuši PSRS aģenti.

Dažus mēnešus agrāk Masariks pieredzēja neveiksmīgu atentāta mēģinājumu.

Pēc toreizējās Čehoslovākijas komunistiskā režīma krišanas 1989.gadā Samta revolūcijas rezultātā policija jau vairākkārt pārbaudījusi Masarika nāves apstākļus.

Lēmums par jaunu izmeklēšanu pieņemts, pamatojoties uz jaunu diplomātisku un izlūkošanas dokumentu atklāšanu ASV, Lielbritānijā un Francijā, teikts paziņojumā, kas publicēts policijas tīmekļa vietnē.

“Mūsu mērķis ir salīdzināt šo jauno informāciju ar mūsu rīcībā esošajiem faktiem un atklāt iespējami jaunus apstākļus, kas var sniegt atbildes uz dažiem sen neatbildētiem jautājumiem,” norādījusi policija.

Komunistisko noziegumu dokumentācijas un izmeklēšanas birojs, šo lietu izmeklē kā iespējamu slepkavību.

Taču vēsturnieks Petrs Blažeks sarunā ar aģentūru AFP atzinis, ka policiju gaida grūts uzdevums.

“Tas būs smagi. Visi liecinieki ir miruši,” norāda Blažeks, kurš vada Prāgas Divdesmitā gadsimta memoriālo muzeju.

Vēsturnieks uzskata, ka Masarikam esot bijis iemesls pašnāvībai, redzot, kā PSRS kontrolētā valdība padzen no amatiem daudzus viņa kolēģus.

Taču arī komunistiem bija motīvs no viņa atbrīvoties, piebilst Blažeks. “Jaunie dokumenti ir vērtīgi, taču mēs nezinām, vai tajos ir jaunas liecības.”

Masariks, Čehoslovākijas pirmā prezidenta Tomāša Garika Masarika dēls, Otrā pasaules kara laikā ieņēma ārlietu ministra amatu trimdas valdībā Londonā un saglabāja šo portfeli arī pēc kara.

Viņš atteicās pievienoties nekomunistisko ministru masu demisijai, kas pavēra ceļu Maskavas kontrolētās marionešu valdības izveidei 1948.gada februārī.