Babišs pēc valdības sēdes izteicās, ka Čehijas iniciatīva “noteikti bija laba lieta, bet jautājums ir, vai tā notika bez korupcijas”.

“Šis jautājums tiks apspriests Nacionālās drošības padomes sēdē 7. janvārī,” paziņoja premjers, piebilstot, ka viņš nāks klajā ar galīgo nostāju, bet sīkākus paskaidrojumus nesniedza.

Pagājušajā nedēļā kāda augsta ranga NATO amatpersona pauda piesardzīgu optimismu par iniciatīvas turpināšanu.

Amatpersona norādīja, ka iniciatīvas ietvaros Ukrainai šogad būs piegādāti 1,8 miljoni artilērijas munīcijas vienību, kas ir 43% no visas Kijivai piegādātās munīcijas.

Oktobrī notikušajās Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja miljardiera Babiša vadītā “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), kas noslēgusi koalīcijas līgumu ar galēji labējo partiju “Brīvība un tiešā demokrātija” (SPD) un labēji populistisko partiju “Autobraucēji sev” (AUTO).

Pagājušajā nedēļā Babišs, kas kritizējis atbalstu Ukrainai, kļuva par Čehijas premjerministru.

“Čehijas iniciatīva” šāviņu piegādei Ukrainai sākās 2024. gada februārī, un to uzsāka Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Mērķis ir artilērijas lādiņu iepirkums Ukrainai no trešajām valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Iniciatīva ir saņēmusi atbalstu no vairāk nekā 18 valstīm.

Babišs iepriekš solīja atcelt šo iniciatīvu, bet nesen izteicās, ka šis jautājums būtu jārisina NATO līmenī.

Nesen Čehija tā dēvētajā Ramšteinas formātā notiekošās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē paziņoja, ka jau ir nodrošināts finansējums 760 000 artilērijas lādiņu piegādei Ukrainai 2026. gadā.