Čehijas Ārlietu ministrijas Drošības departamenta vadītājs Martins Povejšils žurnālistiem sacīja, ka tuvākajā nākotnē nav iespējams izslēgt tiešus militārus draudus no Krievijas. Viņš komentēja jauno drošības stratēģiju, ko Čehijas valdība apstiprināja trešdien un kuras mērķis ir palielināt Čehijas sabiedrības informētību par drošības situāciju.

“Mēs redzam, ka tēmās, kas vēl nesen tika uzskatītas par brīvām no drošības aspektiem, pakāpeniski tiek ņemta vērā drošība,” sacīja Povejšils, kā piemēru minot zinātni un pētniecību, kas pakļauta kiberuzbrukumiem un spiegošanai.

Drošības stratēģijā teikts, ka Čehijai būtu jāsagatavojas “iespējamībai, ka tā varētu kļūt par bruņota konflikta daļu”.

Dokumentā kā drauds minēta arī Ķīna, lai gan Povejšils sacīja, ka pašlaik tā nav tiešs militārs drauds. “Krievija un Ķīna ir ieinteresētas vājināt demokrātisko valstu ietekmi un vienotību. Šai sistēmiskajai sāncensībai ir ilgtermiņa raksturs,” norādīts stratēģijā.

Tāpat kā daudzi Eiropas Savienības (ES) un NATO sabiedrotie, arī Čehija kopš 2022.gada februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, ir sniegusi Ukrainai apjomīgu humāno un militāro palīdzību.

Čehijas premjerministrs Petrs Fiala otrdien paziņoja, ka Prāga no šī gada janvāra līdz maijam ir nodrošinājusi Ukrainai 24 tankus, 76 bruņumašīnas un 645 prettanku raķetes. Pagājušajā gadā Čehijas Aizsardzības ministrija cita starpā nosūtīja Ukrainai 38 tankus, 55 bruņumašīnas un vairāk nekā 50 citus militāros transporta līdzekļus.

Čehija ir uzņēmusi arī gandrīz pusmiljonu bēgļu no Ukrainas.