Turklāt Dānijas Aizsardzības izlūkdienests (DDIS) uzskata, ka Savienotās Valstis, visticamāk, nepievienotos NATO valstīm cīņā pret Krieviju šādā karā.

DDIS uzskata par mazticamu, ka Krievija spētu vienlaikus karot Ukrainā un karot pret vienu vai vairākām NATO valstīm.

Taču, ja karš Ukrainā beigtos vai tiktu iesaldēts, Krievija varētu ievērojamus militāros resursus izmantot citur un potenciāli uzbrukt citai kaimiņvalstij sešu mēnešu laikā, teikts DDIS ziņojumā.

Dānijas izlūkdienests nav atklājis konkrētus Krievijas plānus karam pret NATO valsti, bet Krievijas gatavība uzbrukt varētu palielināties, ja tās skatījumā NATO zaudētu spēku, piemēram, ja ASV atsauktu savu atbalstu.

Ziemeļeiropas valstis jau kādu laiku bažījas par Krievijas draudiem, un vairāku Ziemeļvalstu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas uzbrukums ir lielākais drauds šo valstu drošībai.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pagājušajā gadā brīdināja, ka Krievija līdz 2029.gadam varētu sākt militāru uzbrukumu NATO teritorijai.