Divas no noplūdēm atrodas “Nord Stream” gāzesvadā uz ziemeļaustrumiem no Bornholmas salas Baltijas jūrā, bet vēl viena konstatēta “Nord Stream 2” uz dienvidaustrumiem no šīs salas.

“Nord Stream” noplūdes atrodas Dānijas un Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, bet “Nord Stream 2” noplūde atrodas Dānijas teritoriālajos ūdeņos.

Neviens no šiem gāzesvadiem šobrīd nedarbojas, tāpēc šie incidenti neietekmē gāzes piegādes Eiropai.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena otrdien paziņoja, ka noplūdes no “Nord Stream” radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā.

“Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums,”

žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. “Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt.”

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, “ilgs vismaz nedēļu”, kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie “Nord Stream 2” uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie “Nord Stream” uz ziemeļaustrumiem no salas.

Portāls jau ziņoja, ka pirms šiem paziņojumiem izskanēja ziņas, ka incidenti varētu būt radušies sabotāžas dēļ.

Šo incidentu iemesli nav noskaidroti, bet novērojamas sabotāžas pazīmes, ziņu aģentūrai DPA otrdien pavēstīja informācijas avoti Vācijas drošības dienestos. Šādu iejaukšanos varētu īstenot vien valsts līmeņa spēlētājs, ņemot vērā tās tehnisko sarežģītību, skaidro informācijas avots.

Arī Kremlis reaģējis uz šīm ziņām par noplūdēm, norādot, ka sabotāžas iespējamība nav izslēdzama.

“Acīmredzams, ka notikusi cauruļvadu bojāšana. Neviens iespējamais iemesls šobrīd netiek noraidīts, kamēr tiek gaidīti izmeklēšanas rezultāti,” sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Tikmēr Eiropas Komisijas preses pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd ir priekšlaicīgi spekulēt par šo noplūžu iemesliem.

Saistībā ar noplūdēm Dānijā un Zviedrijā tika sapulcinātas krīzes vadības komandas.

Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde laikrakstam “Aftonbladet” sacīja, ka krīzes sarunās pārstāvētas vairākas ministrijas un valdības aģentūras.

“Es nevēlos spekulēt par [notikušo],” viņa sacīja avīzei. “Jābūt pilnīgi pārliecinātam, kas notika un kā tas ietekmē mūsu drošību.”

Kaimiņvalstī Dānijā vairāku valdību aģentūru pārstāvji pulcējušies, lai apspriestu, kā rīkoties saistībā ar noplūdēm.

Noplūžu vietā ūdeņos pie Dānijas redzami burbuļi, kuri izplatās zonās, kuru diametrs ir no 200 līdz 1000 metriem, paziņoja Dānijas armija.

“No lielākās noplūdes ceļas burbuļi, izplatoties kilometra diametrā. Mazākā noplūde rada ap 200 metru diametru,” teikts armijas paziņojumā, kuram pievienotas fotogrāfijas no noplūžu vietām.

Novērojumu stacijas Zviedrijā un Dānijā reģistrējušas spēcīgus zemūdens sprādzienus pirms tika atklātas noplūdes no “Nord Stream” gāzes vadiem Baltijas jūrā, vēsta Zviedrijas mediji.

Nav šaubu, ka tie bija sprādzieni, raidorganizācijai SVT pavēstīja Zviedrijas Seismoloģiskā tīkla seismologs Bjerns Lunds.

Rajonā pirmdien bijuši divi atsevišķi sprādzieni – viens naktī pulksten 2.03 un otrs vakarā pulksten 19.04.

Zviedrijas Seismoloģiskais tīkls reģistrēja divus “masīvus enerģijas uzplaiksnījumus” īsi pirms gāzes noplūdēm un to rajonā Dānijai piederošās Bornholmas salas piekrastē, aģentūrai AFP pastāstīja Upsalas universitātes seismologs Pēters Šmits.

“Pirmais notika pulksten 2.03 uz dienvidaustrumiem no Bornholmas ar 1,9 magnitūdām. Tad mēs arī redzējām vēl vienu pirmdienas vakarā pulksten 19.04 nedaudz tālāk uz ziemeļiem. Mūsu aprēķini liecina par 2,3 magnitūdām,” sacīja Šmits.

“Ar tik lieliem enerģijas uzplaiksnījumiem nav nekas cits kā sprādziens, kas to varētu izraisīt,” viņš piebilda.

Šmits paskaidroja, ka, tā kā enerģijas uzplaiksnījumi bija “ļoti pēkšņi”, nevis “lēns sabrukums”, notikumi, “ļoti iespējams, bija sava veida sprādzieni”.

Norvēģijas seismiskais tīkls (NORSAR) arī apstiprināja, ka pirmdien agri no rīta reģistrējis “mazāku sprādzienu”, “kam sekoja spēcīgāks sprādziens pirmdienas vakarā”.

Cauruļvada “Nord Stream” avārija ir Krievijas plānots terorakts, Maskavai šādi pirms ziemas cenšoties sēt paniku Eiropas Savienībā (ES), uzskata Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

“Plaša “gāzes noplūde” no “Nord Stream 1″ nav nekas cits kā Krievijas plānots terorakts un agresijas akts pret ES. Krievija grib destabilizēt ekonomisko situāciju ES un pirms ziemas izraisīt paniku,” tviterī otrdien norādīja padomnieks.

Šajā kontekstā Podoļaks vērsās pie Ukrainas starptautiskajiem partneriem, īpaši Vācijas, ar aicinājumu pastiprināt militāro palīdzību Ukrainai.

“Labākā atbilde tirānam un investīciju drošība – tanki Ukrainai,” uzsvēra Podoļaks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar atbildīgajiem dienestiem seko līdzi gāzes noplūdes situācijai Baltijas jūrā, mikroblogošanas vietnē “Twitter” informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

VARAM sazinās ar atbildīgajiem dienestiem, un šī brīža informācija un zinātnieku analīze liecina, ka gāzes noplūdes ietekme ir lokāla, raksta ministrs.

Plešs atzīmē, ka ir ieplānojis sarunu arī ar Dānijas ministru, lai apspriestu situācijas nopietnību un tās ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu.

Cauruļvada “Nord Stream” sabotāža ir klasificējama kā visnopietnākais drošības un vides incidents Baltijas jūrā, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Mikroblogošanas vietnē “Twitter” viņš Latvijas vārdā pauž solidaritāti Dānijai, kuras teritoriālajos ūdeņos noticis viens no šiem incidentiem, un norāda, ka Latvija ir gatava sniegt atbalstu tā izmeklēšanā.

“Izskatās, ka mēs ieejam jaunā hibrīdkara fāzē,” par notikušo izsakās Latvijas ārlietu ministrs.