Tbilisi ielas piepildīja protestētāju pūļi, kas svilpa un vicināja Gruzijas un Eiropas Savienības (ES) karogus. 

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija “Gruzijas sapnis” atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atcelt gandrīz identisku priekšlikumu. 

Atšķirībā no iepriekšējām demonstrācijām Tbilisi ceturtdien protesti notika divās dažādās vietās – gan pie parlamenta kā iepriekšējās naktīs, gan Varoņu laukumā, kurā atrodas kritušo Gruzijas karavīru piemineklis.

Policija raidīja asaru gāzi un aizturēja vairākus protestētājus, kas bija bloķējuši galveno ielu, kura ved uz Varoņu laukumu.

Demonstranti parlamenta ēkas priekšā pēc tam devās uz Varoņu laukumu, saucot “Nē Krievijai!” un turot plakātus, kuros parlamenta deputāti no partijas “Gruzijas sapnis” bija nosaukti par “nodevējiem”.

Minēto likumu, kuru parlaments trešdien apstiprināja otajā lasījumā, ir kritizējušas ES, ASV un ANO.

“Gruzijas sapnis” paziņojis, ka vēlas panākt likumprojekta parakstīšanu līdz maija vidum. Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tas jāizskata parlamentam trīs lasījumos un tas jāparaksta valsts prezidentei. Trešais balsojums parlamentā gaidāms tuvākajās dienās.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Valdošajai partijai tomēr ir pietiekami daudz deputātu parlamentā, lai pārvarētu prezidentes veto.

Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas “darbojas ārvalsts interesēs”. Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā “ārvalstu ietekmes aģentiem”.

Likumprojekta pretinieki dēvē to par “Krievijas likumu” un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.

ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka likumprojekts attālina Gruziju no ES, nevis pietuvina tai.

“Es aicinu Gruzijas varas iestādes atsaukt šo likumprojektu un iesaistīties dialogā, tostarp ar pilsonisko sabiedriību un mediju organizācijām,” ceturtdien paziņoja ANO ANO augstais cilvēktiesību komisārs Folkers Tirks.

Viņš sacīja, ka “ārvalstu interešu” birka “rada nopietnus draudus tiesībām uz runas un biedrošanās brīvību”.

ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs sacīja reportieriem, ka ASV ir “dziļi nobažījušās par šo likumdošanas aktu un par to, ko tas var nodarīt opozīcijas un runas brīvības apspiešanas ziņā”.

Policija šonedēļ vardarbīgi izklīdināja demonstrāciju pret šo likumu, lietojot asaru gāzi, ūdens lielgabalu un gumijas lodes, un piekaujot un aizturot desmitiem cilvēku.

Tirks sacīja, ka “ir nobažījies par ziņām par nevajadzīgu un nesamērīgu spēka lietošanu” pret protestētājiem un medijiem, un aicināja izmeklēt apgalvojumus par sliktu izturēšanos pret demonstrantiem protestu laikā vai apcietinājumā.