Konstitucionālā tiesa atzina, ka Juns bija pārkāpis konstitūciju, izsludinot karastāvokli, kas ir rezervēts nacionālas ārkārtējās situācijas vai kara gadījumiem.

Juns “ne tikai izsludināja karastāvokli, bet turpināja veikt darbības, kas pārkāpa konstitūciju un likumu, tai skaitā mobilizējot armijas un policijas spēkus, lai traucētu Nacionālajai asamblejai īstenot savas pilnvaras,” teikts tiesas spriedumā.

“Mēs ar šo pasludinām sekojošo spriedumu ar visu tiesnešu vienprātīgu piekrišanu. [Mēs] atceļam atbildētāju prezidentu Junu Sukjolu no amata,” paziņoja galvenā tiesneša pienākumu izpildītājs Muns Hjunbe.

Tā kā Konstitucionālā tiesa ir apstiprinājusi Juna atcelšanu, divu mēnešu laikā būs jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.

Ja tā būtu atcēlusi parlamenta īstenoto impīčmentu, Juns nekavējoties atsāktu prezidenta pienākumu pildīšanu.

Seulas centrā bija sapulcējušies tūkstošiem Juna atbalstītāju un pretinieku, gaidot Konstitucionālās tiesas spriedumu. Policija bija gatava novērst potenciālu vardarbību.

Juns 3.decembra vakarā pārsteidza valsti un starptautisko sabiedrību, izsludinot karastāvokli pirmoreiz kopš astoņdesmitajiem gadiem un nosūtot karavīrus un helikopterus uz parlamentu.

Prezidents 4.decembra rītā atcēla karastāvokli pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt. Parlaments 14.decembrī atstādināja Junu no amata impīčmenta ceļā.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai.

Kopš Korejas kara beigām 1953.gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.