“Mēs esam iesnieguši steidzami sagatavotu impīčmenta priekšlikumu,” preses brīfingā paziņoja sešu opozīcijas partiju, tostarp galvenās Demokrātiskās partijas, pārstāvji, piebilstot, ka vēl apspriedīs, kad par to balsot, bet tas varētu notikt jau piektdien.

Juna atstādināšanai no amata būtu nepieciešams divu trešdaļu jeb 200 no 300 parlamenta deputātu atbalsts un pēc tam vismaz sešu Konstitucionālās tiesas tiesnešu atbalsts.

Demokrātiskajai partijai un citām mazajām opozīcijas partijām kopā ir 192 vietas. Taču, kad parlaments ar 190 klātesošo deputātu balsīm vienbalsīgi noraidīja Juna izsludināto karastāvokli, to atbalstīja arī 18 Juna Tautas varas partijas deputāti.

Juns otrdien izsludināja karastāvokli, bet trešdienas rītā to atcēla pēc tam, kad visi klātesošie Nacionālās asamblejas deputāti aicināja prezidentu to atcelt.

Juns kā pamatojumu karastāvokļa noteikšanai minēja opozīcijas lomu, apsūdzot to simpatizēšanā Ziemeļkorejai.

Kopš Korejas kara beigām 1953. gadā starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju oficiāli pastāv karastāvoklis, jo karš beidzās ar pamieru, nevis miera līgumu.

Kopš Dienvidkorejas pārejas uz demokrātiju astoņdesmito gadu beigās šī bija pirmā reize, kad šīs valsts prezidents bija izsludinājis karastāvokli.

Reaģējot uz karastāvokļa izsludināšanu, prezidenta palīgi trešdien masveidā iesniedza atlūgumus.

Prezidenta atkāpšanos trešdien pieprasīja arī Dienvidkorejas lielākā arodbiedrību apvienība – Korejas Arodbiedrību konfederācija, izsludinot “ģenerālstreiku uz nenoteiktu laiku”, līdz prezidents atkāpsies.

Korejas Arodbiedrību konfederācija, kurā ir 1,2 miljoni biedru, apsūdzēja Junu par “nesaprātīgu un antidemokrātisku pasākumu” un paziņoja, ka viņš “pasludinājis paša varas beigas”.