Iepriekšējo mēģinājumu aizturēt Junu pagājušajā nedēļā bloķēja prezidenta apsardzes dienests.

Augsta ranga amatpersonu korupcijas izmeklēšanas birojs nav paziņojis, cik ilgi orderis būs spēkā.

Seulas Rietumu rajona tiesa pagājušajā nedēļā izdevusi orderi Juna aizturēšanai un atsevišķu orderi kratīšanai viņa dzīvesvietā. Orderi tika izdoti pēc tam, kad Juns atteicās ierasties uz nopratināšanai par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu.

Piektdien desmitiem pretkorupcijas biroja izmeklētāju un policistu mēģināja aizturēt Junu, bet pēc gandrīz sešas stundas ilgas konfrontācijas ar Juna apsardzi biroja izmeklētāji un policisti pameta prezidenta oficiālo rezidenci. Birojs skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts pretkorupcijas biroja darbinieku drošības dēļ.

Pirmā aresta ordera termiņš beidzās pirmdien.

Kā jau ziņots, 3.decembrī Juns izsludināja karastāvokli, bet jau nākamajā rītā to atcēla, jo to pieprasīja visi klātesošie Nacionālās sapulces deputāti.

Juns karastāvokļa izsludināšanu pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt valsti no “komunistiskajiem spēkiem”, taču viņa rīcību nosodīja gan opozīcija, gan pozīcija.

Kopš Dienvidkorejas pārejas uz demokrātiju astoņdesmito gadu beigās tā bija pirmā reize, kad valsts prezidents izsludina karastāvokli.

Reaģējot uz karastāvokļa izsludināšanu, opozīcijas partijas iesniedza priekšlikumu par prezidenta impīčmentu, ko 14.decembrī atbalstīja 204 no 300 parlamenta deputātiem. 180 dienu laikā parlamenta lēmums jāizvērtē Konstitucionālajai tiesai. Ja Konstitucionālā tiesa atzīs impīčmentu par pamatotu, Juns zaudēs prezidenta amatu, taču pagaidām ir atstādināts no prezidenta pienākumu pildīšanas.

Divas nedēļas vēlāk parlaments nobalsoja arī par prezidenta pienākumu izpildītāja, premjerministra Hana Duksu impīčmentu, jo Hans atteicās iecelt trīs Konstitucionālās tiesas tiesnešus. Līdz ar to Hans ir atstādināts gan no prezidenta, gan premjerministra pienākumu pildīšanas.

Tagad prezidenta un premjera pienākumu pildīšana uzticēta vicepremjeram Čve Sanmokam.