Tajā pašā laikā Ziemeļkoreja turpina pilnveidot tāla darbības rādiusa ballistisko raķešu tehnoloģijas, kuru mērķis ir uzbrukt ASV kontinentālajai daļai, norādīja prezidents.

“Kādā brīdī Ziemeļkoreja būs nodrošinājusi kodolieroču arsenālu, kas, pēc tās domām, ir nepieciešams režīma uzturēšanai, kā arī starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas spēj apdraudēt ne tikai ASV, bet arī visu pasauli,” brīdināja Li.

“Tiklīdz būs pārpalikums, tas dosies uz ārzemēm – ārpus tās robežām. Tad radīsies globālas briesmas,” viņš piebilda.

Li uzsvēra, ka Ziemeļkorejas kodoljautājumam vajadzīga pragmatiska pieeja, norādot, ka būtu nepieciešams apturēt kodolmateriāla ražošanu un starpkontinentālo ballistisko raķešu izstrādi.

“Tas būtu ieguvums visiem,” viņš piebilda, atklājot, ka izklāstījis šos argumentus gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam.

Li kopš stāšanās prezidenta amatā jūnijā ir uzstājis uz dialogu ar Ziemeļkoreju bez priekšnosacījumiem, kas ir krasa atkāpšanās no viņa priekšgājēja pieejas.

Taču Phenjana nav atbildējusi uz šiem tuvināšanās mēģinājumiem un nesen apsūdzēja Dienvidkoreju par drona ielidošanu pierobežas pilsētā Kesonā.

Li birojs noliedza, ka tas būtu bijis Dienvidkorejas drons, bet norādīja, ka to varētu būt palaidušas civilpersonas.