“Es jūtos ļoti pārliecināts,” sacīja Tramps. “Es dzirdēju, ka mums visur klājas ļoti labi.”

Viņš piebilda, ka šī ir labākā no trim viņa vadītajām kampaņām.

“Tās pat nebūs tuvu,” sacīja Tramps. “Bet tas prasīs ilgu laiku, lai to apstiprinātu.”

Tramps turpināja sūdzēties par to, ka ilgs laiks būs nepieciešams rezultātu apkopošanai, “jo viņi iztērēja visu šo naudu mašīnām”, kā piemēru ātrai vēlēšanu norisei minot vēlēšanas Francijā.

Vienlaikus Tramps paziņoja, ka būtu gatavs atzīt savu sakāvi, ja tās būs godīgas vēlēšanas.

“Ja es zaudēšu vēlēšanās, ja tās būs godīgas vēlēšanas, es būšu pirmais, kurš to atzīs. Līdz šim, manuprāt, tās ir bijušas godīgas,”

pēc balsošanas Floridā žurnālistiem sacīja Tramps, atkārtojot atrunu, ko viņš kampaņas laikā ir daudzkārt izmantojis.

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Kamala Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu – bijušo prezidentu Donaldu Trampu.

Šīs vēlēšanas atspoguļo dziļo sašķeltību ASV sabiedrībā, ko demonstrēja arī priekšvēlēšanu kampaņa, kurā argumentus pamatā aizstāja savstarpēji apvainojumi. Verbālās agresijas nokaitēto kampaņu iezīmēja arī vismaz divi atentāta mēģinājumi pret Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Neskatoties uz to, abi kandidāti pauž stingru pārliecību par savu uzvaru, un abas puses papildus iedvesmojis lielais iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaits.

Līdz pirmdienai iepriekš nobalsojušo skaits bija pārsniedzis jau 78 miljonus, kas ir aptuveni puse no to amerikāņu kopskaita, kas piedalījās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020. gadā.

Saskaņā ar abu partiju politikas centra (BPC) datiem kopumā 2024. gada vēlēšanās ir tiesības piedalīties 244 miljoniem balsstiesīgo amerikāņu.